Britu mūzikā orķestris tiksies ar Margaritu Balanas

7. novembrī koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar starptautiski atzīto latviešu čellisti Margaritu Balanas aicina uz vakaru, kurā savīsies trīs britu 20. gadsimta sākuma komponistu rokraksti. Pie diriģenta pults stāsies britu maestro Daglass Bostoks.

Koncertprogrammas centrā būs viens no izcilākajiem angļu komponistiem Edvards Elgārs un viņa Koncerts čellam un orķestrim. Tas ir komponista vēlīnās daiļrades centrālais opuss un viens no čella repertuāra nozīmīgākajiem skaņdarbiem. Tā atskaņošanā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri uz skatuves kāps Margarita Balanas, kuru kritika raksturo kā vienu no savas paaudzes spožākajām čellistēm.

“Elgāra Čellkoncerts no solista prasa dziļu iekšēju koncentrāciju, spēju noturēt dramaturģisko spriegumu un personiski atklātu, grodu izteiksmi. Manuprāt, Margaritas Balanas spēlei piemīt šim darbam nepieciešamais dramatiskais spēks un intensitāte. Viņas interpretācijās allaž jūtama bagāta tembrālā iztēle, poētiskums un spēja piešķirt nozīmi katram motīvam,” komentē Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma. “Būdama arī diriģente, Margarita solo partiju veido kā dzīvu sarunu ar orķestri. Ar lielu interesi gaidu, kā viņas interpretācijā atklāsies šī koncerta cēlums, lirisms un cilvēciskais siltums.”

Maestro Daglasa Bostoka vadībā Liepājas Simfoniskais orķestris atskaņos arī Ralfa Vona-Viljamsa Londonas simfoniju. Tas ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta sākuma britu simfoniskajiem darbiem, kas iezīmē komponista pāreju no nacionāli romantiskas uz plašāku simfonisko domāšanu.

Simfonija, kurā saklausāmi Londonas elementi — Vestminsteras zvanu motīvi, ielu muzikantu atskaņas un pilsētas ritmiskā spriedze, ieņem īpašu vietu britu mūzikas vēsturē ne vien ar savu vērienīgo formu, bet arī ar estētisko programmu: Vons-Viljamss tajā apliecina pārliecību, ka nacionālā identitāte mūzikā var izpausties ne tikai tautas mūzikas citātu tiešā lietojumā, bet arī muzikālās valodas harmoniskajā domāšanā un laika plūdumā.

Savukārt koncertprogrammā iekļautā Gustava Holsta (kura dzimtas saknes, starp citu, saistītas arī ar Rīgu) Fantasta svīta Liepājā piedzīvos pirmo sastapšanos ar klausītājiem kopš tās pirmatskaņojuma tālajā 1912. gadā. Kā norāda diriģents Daglass Bostoks, pēc šī vienīgā atskaņojuma Holsts darbu atsauca un izslēdza no savas oficiālās darbu uzskaites, uzskatot to par mākslinieciski nepilnīgi realizētu ieceri. Līdz ar to Fantasta svīta palikusi ārpus koncertu repertuāra, atšķirībā no citiem Holsta tālaika darbiem, kas vēlāk nostiprinājās kanonā.

Svīta izgaismo Holstu kā komponistu meklējumu procesā: tajā savijas spilgtas simfoniskas krāsas, ritmiska vitalitāte un eksperimentāla forma, iezīmējot idejas, kas vēlāk attīstīsies nobriedušākos darbos. Tādējādi tā sniedz vērtīgu ieskatu komponista radošās valodas veidošanās posmā un piedāvā retu iespēju iepazīt mazāk zināmu, taču nozīmīgu britu simfoniskās mūzikas lappusi.

Starptautiski atzītais diriģents un pedagogs Daglass Bostoks, kas zināms ar savu smalko interpretācijas izjūtu, orķestra skanējuma līdzsvaru un aizrautību, sniedzot jaunu elpu klasiskajai mūzikai, izceļas ar vairākām īpašām iezīmēm savā mākslinieciskajā darbībā, un viena no tām kā reiz ir mazāk zināma un aizmirsta repertuāra atklāšana.