Piedalās:
Margarita Balanas (čells)
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents: Daglass Bostoks
Programmā:
Edvards Elgārs (1857-1934) Koncerts čellam un orķestrim
Ralfs Vons-Viljamss (1872-1958) Londonas simfonija
Gustavs Holsts (1874-1934) Fantasta svīta
Starptautiski atzītā latviešu čelliste Margarita Balanas kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri aicina uz vakaru, kurā savīsies trīs britu 20. gadsimta sākuma komponistu rokraksti. Pie diriģenta pults stāsies britu maestro Daglass Bostoks.
Vakara centrā – Edvarda Elgāra Koncerts čellam un orķestrim, komponista vēlīnās daiļrades centrālais opuss un viens no čella repertuāra nozīmīgākajiem skaņdarbiem.
Čellkoncerts tapis pēc Pirmā pasaules kara, komponistam uzturoties nomaļā lauku mājā Saseksā. Dabas tuvums un izolācija no pilsētas un kara trokšņiem, apvienojumā ar apziņu par kara radīto postu, veicināja Elgāra stila maiņu uz askētiskāku, koncentrētāku un introspektīvāku izteiksmi.
Akadēmiskajā literatūrā Elgāra Čellkoncerts nereti tiek interpretēts kā atvadīšanās darbs. Tā tapšanas laikā bija ievērojami pasliktinājusies komponista sievas Alises veselība, un nepilnu gadu pēc skaņdarba pirmatskaņojuma viņa devās mūžībā.
Pēc dzīvesbiedres nāves Elgāra radošā darbība praktiski apraujas. Turpmākajos 14 dzīves gados viņš vairs nerada nozīmīgus liela apjoma darbus, un pētnieki visai pamatoti to saista tieši ar sievas zaudējumu.
Šī skaņdarba atskaņošanā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri uz skatuves kāps Margarita Balanas, kuru kritika raksturo kā vienu no savas paaudzes spožākajām čellistēm.
Ralfa Vona-Viljamsa Londonas simfonija ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta sākuma britu simfoniskajiem darbiem, kas iezīmē komponista pāreju no nacionāli romantiskas uz plašāku simfonisko domāšanu.
Lai gan Vons-Viljamss pats uzsvēris, ka darbs nav programmiski ilustratīvs, simfonijā skaidri saklausāmi Londonas elementi — Vestminsteras zvanu motīvi, ielu muzikantu atskaņas un pilsētas ritmiskā spriedze, kas organiski iestrādāti simfoniskajā materiālā kā tembrāli vai ritmiski impulsi.
Simfonija ieņem īpašu vietu britu mūzikas vēsturē ne vien ar savu vērienīgo formu, bet arī ar estētisko programmu: Vons-Viljamss tajā apliecina pārliecību, ka nacionālā identitāte mūzikā var izpausties ne tikai tautas mūzikas citātu tiešā lietojumā, bet arī muzikālās valodas harmoniskajā domāšanā un laika plūdumā.
Gustava Holsta Fantasta svīta (Phantastes) Liepājā piedzīvos pirmo sastapšanos ar klausītājiem kopš tās pirmatskaņojuma tālajā 1912. gadā.
Kā norāda diriģents Daglass Bostoks, pēc šī vienīgā atskaņojuma Holsts darbu atsauca un izslēdza no savas oficiālās darbu uzskaites, uzskatot to par mākslinieciski nepilnīgi realizētu ieceri. Līdz ar to Fantasta svīta palikusi ārpus koncertu repertuāra, atšķirībā no citiem Holsta tālaika darbiem, kas vēlāk nostiprinājās kanonā.
Svīta izgaismo Holstu kā komponistu meklējumu procesā: tajā savijas spilgtas simfoniskas krāsas, ritmiska vitalitāte un eksperimentāla forma, iezīmējot idejas, kas vēlāk attīstīsies nobriedušākos darbos. Tādējādi tā sniedz vērtīgu ieskatu komponista radošās valodas veidošanās posmā un piedāvā retu iespēju iepazīt mazāk zināmu, taču nozīmīgu britu simfoniskās mūzikas lappusi.
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:
Atlaides:
Studentiem, invalīdiem, pensionāriem – 5 eiro
Skolēniem – 50%
3+ ģimenes kartes īpašniekiem – 30%
Pavadonim personai ar I/II grupas invaliditāti – 50%
Grupām (10 un vairāk apmeklētājiem) – 20%
Pērkot grupu biļetes internetā, lūdzam rakstīt uz e-pastu sales@lso.lv
Apmeklējot koncertu, apmeklētājam ir jāuzrāda tiesības uz atlaidi apliecinošs dokuments.
Noderīgi:
Koncerts pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, jo tā laikā tiks aktivizēta indukcijas cilpas funkcija. Ņemot vērā cilvēku ar dzirdes traucējumiem izteikto pieredzi, izmēģinot šo sistēmu, vislabākā klausīšanās pieredze iespējama sēdvietās partera centra zonā no 5. līdz 12. rindai – no 6. līdz 28. vietai.
Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Liepājas pilsēta.
