Piedalās:
Liepājas Mežragu kvartets:
Ingus Novicāns
Aivars Vadonis
Mārcis Auziņš
Ilmārs Bērziņš
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents Guntis KUZMA
Programmā:
Edvards GRĪGS (1843-1907) svīta “No Holberga laikiem”
Fēlikss MENDELSONS (1809-1847) Trešā simfonija (“Skotu”)
Heinrihs HĪBLERS (1822-1893) Koncertskaņdarbs Četriem mežragiem un orķestrim
Informācija apmeklētājiem: Rundāles pils Baltajā zālē sēdvietas nav numurētas
Liepājas Simfoniskais orķestris aicina uz koncertu Rundāles pils Baltajā zālē, kur diriģenta Gunta Kuzmas vadībā atskaņos Edvarda Grīga, Fēliksa Mendelsona un Heinriha Hīblera skaņdarbus.
Edvarda Grīga svīta “No Holberga laikiem” atspoguļo 18. gadsimta deju mūzikas burvību, ko paspilgtinās laikmetam atbilstošā Rundāles pils Baltā zāle, kas savulaik kalpojusi par deju zāli un bijusi lieciniece neskaitāmiem svinīgiem pasākumiem. Fēliksa Mendelsona Trešā simfonija, kas pazīstama arī kā Skotu simfonija, klausītājus valdzinās ar muzikālu ceļojumu pa Skotijas ainavām un vēsturi, savukārt Heinriha Hīblera reti atskaņotajā Koncertskaņdarbā četriem mežragiem un orķestrim mirdzēs Liepājas Mežragu kvartets, vienīgais profesionālais mežragu kvartets Latvijā.
EDVARDS GRĪGS ir nozīmīgākais un pazīstamākais norvēģu komponists. Viņš izmantoja norvēģu tautas mūziku un, iedvesmojoties no Norvēģijas elpu aizraujošajām ainavām, deva tai jaunas un trāpīgas individuālās izpausmes.
Vienlaikus, lielākajā daļā savas mūzikas viņš izvairījās no tiešiem citātiem, dodot priekšroku meklēt mazāk acīmredzamus veidus, kā radīt norvēģisku melodiju rakstu, tostarp klavierkoncertā.
“Esmu pārliecināts, ka mana mūzika garšo pēc mencām,” viņš reiz ironizēja.
Svītu “No Holberga laikiem” Edvards Grīgs 1884. gadā sarakstīja, lai atzīmētu 200. gadadienu kopš dāņu-norvēģu humānisma dramaturga Ludviga Holberga dzimšanas.
Holberga svīta sākotnēji tika komponēta klavierēm, tomēr gadu vēlāk pats Grīgs to adaptēja stīgu orķestrim.
Svīta rakstīta piecās daļās, un tās pamatā ir 18. gadsimta deju formas – sarabande, gavote un rigodons.
Svīta sākas ar enerģisku prelūdiju un daudzus māksliniekus iedvesmojušo 16. gadsimtā radušos spāņu deju sarabandi. Tai seko eleganta gavote, kas iekšēji attīstās par muzeti, savukārt svītas ceturtajā daļā atrodams bagātīgs Johana Sebastiāna Baha mantojums. Finālā skan rigodons – Dienvidfrancijā radusies tautas deja pāriem, kas par ārkārtīgi populāru galma deju kļuva Luija XIV jeb Saules karaļa laikā.
Kaut arī ne tik slavena kā Henrika Ibsena lugai “Pērs Gints” rakstītā mūzika, kas parasti atskaņota svītās, daudzi kritiķi svītu “No Holberga laikiem” uzskata par vienlīdz vērtīgu.
FĒLIKSS MENDELSONS bija viens no spilgtākajiem romantisma pārstāvjiem, kura radītajā mūzikā atspoguļojas laikmeta spozme un elegance. Dzimis Hamburgā turīgā ebreju ģimenē, Mendelsons ieguva ļoti labu izglītību un jau agrā bērnībā apliecināja savas muzikālās dotības.
Mendelsons bija daudzpusīgs mākslinieks, kura daiļradē atrodami gan monumentāli orķestra darbi, gan intīmas kamermūzikas miniatūras. Viņa slavenākie skaņdarbi ir “Sapnis vasaras naktī” ar ikonisko “Kāzu maršu”, vijolkoncerts miminorā, Itāļu simfonija un Skotu simfonija.
Mendelsons bija arī nozīmīgs diriģents un mūzikas dzīves organizators. Viņš atdzīvināja interesi par Johana Sebastiana Baha mūziku, vadot “Mateja pasijas” atskaņojumu 1829. gadā, un dibināja Leipcigas konservatoriju, kas kļuva par vienu no vadošajām mūzikas izglītības iestādēm Eiropā.
Mendelsona mūzika izceļas ar melodisku bagātību, eleganci un izsmalcinātu orķestrāciju. Viņa darbi ir pilni ar dzīvesprieku, romantisku ilgošanos un dabas ainavu atspoguļojumiem. Lai gan Mendelsons mira salīdzinoši jauns, 38 gadu vecumā, viņa daiļrade atstājusi neizdzēšamu iespaidu uz klasiskās mūzikas attīstību turpmākajos gadsimtos.
Fēliksa Mendelsona Trešā simfonija, pazīstama kā Skotu simfonija, ir viens no komponista romantiskākajiem un iedvesmojošākajiem darbiem. Šī simfonija, kas tapusi laika posmā no 1829. līdz 1842. gadam, ir muzikāls ceļojums pa Skotijas vēsturi, ainavām un leģendām.
Ideja par simfoniju Mendelsonam radās 1829. gadā, kad viņš apmeklēja Edinburgas Holirūdas pils drupas. Šīs vēsturiskās vietas atmosfēra, kas piesātināta ar senatnes elpu un leģendām par Mariju Stjuarti, atstāja dziļu iespaidu uz jauno komponistu.
Simfonija sākas ar lēnu ievadu, kas atgādina seno balāžu melodijas un rada noslēpumainības auru. Pirmajā daļā orķestris attēlo Skotijas augstienes varenību un plašumu, savukārt otrā daļa – tautas dejas ritmus. Lēnā un meditatīvā Trešā daļa ir lirisks skats uz Skotijas ainavām, bet finālā atgriežas episkais vēriens, simbolizējot skotu cīņas par brīvību.
Skotu simfoniju Mendelsons pabeidza tikai 1842. gadā, pēc tam, kad bija radījis vairākus citus nozīmīgus darbus, tostarp Itāļu simfoniju un “Sapni vasaras naktī”. Skotu simfonija tika pirmatskaņota Leipcigā Gewandhaus orķestra sniegumā un guva lielus panākumus. Kritiķi slavēja tās oriģinalitāti, emocionālo dziļumu un meistarīgo orķestrāciju.
HEINRIHS HĪBLERS bija vācu komponists un mežradznieks, kurš visu savu muzikālo karjeru saistījis ar Drēzdeni. No 1844. gada līdz pat aiziešanai pensijā 1891. gadā viņš bija Drēzdenes Karaliskā galma orķestra mežradznieks. 1851. gadā Hīblers tika iecelts par karalisko kamermūziķi, un 1886. gadā viņam tika piešķirts arī tituls kamermūzikas virtuozs.
Hīblers bija ne tikai izcils instrumentālists, bet arī komponists. Viņa pazīstamākais darbs ir Koncertskaņdarbs četriem mežragiem un orķestrim, kas tapis iedvesmojoties no Roberta Šūmaņa līdzīga skaņdarba, kura privātā atskaņojumā Drēzdenē Hīblers piedalījās. Šī kompozīcija, kas sacerēta laika posmā no 1854. līdz 1856. gadam, ir spilgts Hīblera komponista talanta apliecinājums un joprojām tiek atskaņota mūsdienās.
Hīblera koncertskaņdarbu Rundāles pils Baltajā zālē kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Gunta Kuzmas vadībā atskaņos Liepājas Mežragu kvartets. Tas ir vienīgais profesionālais mežragu kvartets Latvijā, un sastāv no Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķiem. Kvartets sniedzis koncertus gan Latvijā, gan ārvalstīs, priecējot klausītājus ar plašu repertuāru, kurā iekļauti gan klasiskās, gan mūsdienu mūzikas skaņdarbi.
Liepājas Mežragu kvartets regulāri bagātina arī Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotā festivāla “Rimbenieks” programmu.
Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:
Rundāles pils Baltajā zālē sēdvietas nav numurētas.
Atlaides:
Skolēniem, studentiem, invalīdiem, pensionāriem – 10 eiro
3+ ģimenes kartes īpašniekiem - 30%
Grupām (10 un vairāk apmeklētājiem) – 20%
Pērkot grupu biļetes internetā, lūdzam rakstīt uz e-pastu sales@lso.lv.
Apmeklējot koncertu, apmeklētājam ir jāuzrāda tiesības uz atlaidi apliecinošs dokuments.
