Piedalās:
Daniils Mickevičs (klavieres)
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents Guntis Kuzma
Programmā:
Gundaris Pone (1932-1994) Uvertīra “Skaistā venēciete”
Edvards Grīgs (1843-1907) Koncerts klavierēm un orķestrim
Ludvigs van Bēthovens (1770-1827) Septītā simfonija
Liepājas Simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Gunta Kuzmas vadībā 2025. gada rudens koncertturnejā klausītājus vedīs valdzinošajā mūzikas pasaulē, kurā norvēģu komponista Edvarda Grīga klavierkoncerts aizkustinās ar savu melodisko skaistumu un ziemeļniecisko kolorītu, savukārt Ludviga van Bēthovena vērienīgā Septītā simfonija – pārsteigs ar Vīnes klasicisma laikmeta monumentālajiem triepieniem.
Gundaris Pone dzimis 1932. gada 17. oktobrī Rīgā, bērnību pavadījis Liepājā, īsu brīdi arī Saldū.
No piecu gadu vecuma Pone apguva vijoles spēli pie Liepājas operas orķestra koncertmeistara Pāvila Zariņa, un arī skolas gaitas sācis viņš Liepājā.
1950. gadā Pones ģimene ieceļoja ASV, kur Minesotas Universitātē viņš turpināja studēt vijoles spēli un kompozīciju, 1962. gadā iegūstot arī doktora grādu, kas vēlāk deva iespēju strādāt par mūzikas teorijas un kompozīcijas profesoru Ņujorkas Valsts universitātes Ņūpalcas koledžā.
1966. gadā ar mūsdienu mūzikas programmu kā diriģents Pone debitēja Ņujorkas Carnegie Hall.
Pone bijis mūzikas festivāla Music in the Mountains mākslinieciskais vadītājs (1982–1994), mūsdienu mūzikas ansambļa Pone Ensemble for New Music vadītājs (1982–1994), kā arī vairāku starptautisku kompozīciju konkursu laureāts. To apliecina viņa septiņas pirmās prēmijas dažādos
starptautiskos konkursos (Triestas, Vitneja, Hambatas, Dž. Enesku, Fridheima prēmijas).
2024. gadā Liepājas Simfoniskais orķestris diriģentu Gunta Kuzmas un Normunda Šnē vadībā ierakstīja Gundara Pones mūzikas albumu “Portraits”, kurā iekļauti Amerikā un Itālijā strādājušā latviešu komponista trīs opusi: septiņi venēciešu portreti “La Serenissima”, pieci skaņdarbi orķestrim “Amerikāņu portreti” un kompozīcija “Avanti!”. Izdevniecības SKANI paspārnē tapušais albums tika nominēts mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons 2025”Klasiskās un vokālās mūzikas albumu kategorijā.
Edvards Grīgs ir nozīmīgākais un pazīstamākais norvēģu komponists. Viņš vēlējās radīt jaunu un norvēģu tautas mūzikas skaņkārtās balstītu mākslu un iedvesmojās no tautasdziesmām un to dažādajiem ritmiem. Grīgs izmantoja norvēģu tautas mūziku un deva tai jaunu un trāpīgu individuālu izpausmi tonī, ritmā un skanējumā.
Vienlaikus, lielākajā daļā savas mūzikas viņš izvairījās no tiešiem citātiem, dodot priekšroku, tostarp klavierkoncertā, meklēt mazāk acīmredzamus veidus, kā radīt norvēģiskas melodiskās kontūras.
“Esmu pārliecināts, ka mana mūzika garšo pēc mencām,” viņš reiz ironizēja.
Liepājas Simfoniskais orķestris 2025. gada rudens Latvijas tūres programmā iekļāvis Grīga Koncertu klavierēm un orķestrim (1868), kurā solista lomā redzēsim jauno klavierspēles virtuozu Daniilu Mickeviču.
Grīgs savu klavierkoncertu komponēja, kad viņam bija tikai 24 gadi. Pēc meitas piedzimšanas 1868. gada 10. aprīlī komponists kopā ar ģimeni pavadīja patīkamu un produktīvu vasaru kotedžā Dānijā, kur piedzīvoja radošu uzliesmojumu, kā rezultātā arī radās klavierkoncerts, kas ir pilns mīlestības un prieka.
Lai gan koncerts bija populārs jau no paša sākuma un tika uzskatīts par Grīga izcilāko liela mēroga sasniegumu un pilnīgāko norvēģu nacionālisma muzikālo iemiesojumu romantiskajā mūzikā, pats Grīgs nekad nebija pilnībā apmierināts ar to, un viņš visu atlikušo mūžu turpināja pārskatīt gan orķestra, gan solo partijas.
Daniils Mickevičs ar izcilību absolvējis Emīla Dārziņa mūzikas skolu, pedagoģes Ilzes Treijas klasē, un patlaban turpina mācības Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, profesora Sergeja Osokina klasē.
Daniils Mickevičs ir viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes pianistiem, kura talants atzīts gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Viņš ir vairākkārtējs starptautisku konkursu laureāts, tostarp Jāzepa Vītola starptautiskā pianistu konkursa uzvarētājs 2023. gadā.
Papildinājis zināšanas meistarklasēs pie izciliem pianistiem, kā Jefims Bronfmans, Pēteris Jablonskis, Mati Raekallio Džuljarda skolā, Eva Kupieca Hanoveres Mūzikas, teātra un mediju augstskolā, Anna Malikova Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslu universitātē un citiem.
Daniila Mickeviča spēli raksturo ne tikai tehniskā meistarība, bet arī dziļa muzikālā izpratne un spēja atklāt skaņdarba emocionālo pasauli, kas publiku ved krāšņā mūzikas ceļojumā, caur dažādiem mākslas laikmetiem.
Pianists aktīvi koncertē gan Latvijā, gan ārzemēs, sniedzot koncertus gan kā solists, solists ar orķestri, kā arī sadarbojas ar izciliem mūziķiem dažādos kamersastāvos, kā piemēram, vijolnieku Daniilu Bulajevu, dziedātāju Daniilu Kuzminu un citiem.
Ludvigs van Bēthovens irizcils visu galveno klasicisma žanru pārstāvis, iespējams, atskaitot operu, ģeniāls simfoniķis, kurš gan izvērsa, gan padziļināja simfonijas žanra estētiskās un sociālās izpausmes. Principiāls novators, kurš paplašināja praktiski visu žanru mākslinieciskās iespējas un to atbalsi sabiedrībā.
Plašu rezonansi guva Bēthovena Septītā simfonija (1812), ko Rihards Vāgners iedēvēja par “dejas apoteozi”.
Kad Bēthovens sāka komponēt savu Septīto simfoniju, Napoleons plānoja savu bēdīgi slaveno karagājienu uz Krieviju. Pēc Bēthovena Trešās simfonijas (un, iespējams, arī Piektās simfonijas) Septītā simfonija, šķiet, ir vēl viena no viņa muzikālajām konfrontācijām ar Napoleonu, šoreiz kontekstā ar Eiropas atbrīvošanas kariem no Napoleona kundzības.
Septītās simfonijas pirmatskaņojums notika Vīnes universitātē 1813. gada 8. decembrī, labdarības koncertā Hanavas kaujā ievainotajiem karavīriem. Pie diriģenta pults stājās pats komponists, kurš savā uzrunā atklāja, ka uzskata Septīto simfoniju par vienu no saviem labākajiem darbiem. Otrā daļa “Allegretto” izpelnījās tik lielu atzinību, ka publika pieprasīja to atkārtot.
Koncerta programmā bija iekļauts arī patriotiskais skaņdarbs “Velingtona uzvara”, kurā godināta britu, portugāļu un spāņu apvienoto spēku uzvara pār Napoleona Franciju.
Komponists un diriģents Entonijs Hopkinss (1921-2014) par Bēthovena Septīto simfoniju sacījis sekojošo: “Septītā simfonija varbūt vairāk nekā jebkura cita dod mums patiesas spontanitātes sajūtu; šķiet, ka notis izlido no lapas, kamēr mūs aizrauj iedvesmotas jaunrades plūdums. Pats Bēthovens par to sirsnīgi runāja kā par “vienu no maniem labākajiem darbiem”. Kas mēs esam, lai to apstrīdētu?”
Koncertu rīko Jelgavas Kultūras nams.
