Francijas simfoniskā elegance / Liepājas skaņas Rundāles pilī | VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS

Francijas simfoniskā elegance / Liepājas skaņas Rundāles pilī

Pirkt biļeti

25.10.2025    19.00
Rundāles pils Baltā zāle

Piedalās:
Egija SPROĢE (flauta)

Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents Guntis KUZMA

Programmā:
Gabriels Forē (1845-1924) Svīta “Peleass un Melizande”
Žaks Ibērs (1890-1962) Koncerts flautai un orķestrim
Žoržs Bizē (1838-1875) Simfonija

Franču mūzika ir kā smalks parfīms – tajā savijas negaidīti toņi, nianses un noskaņas, kas apbur un neatlaiž.

No Forē noslēpumainās lirikas līdz Ibēra virtuozajai dzirkstelei un Bizē jaunības degsmei – Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā aicina ļauties trīs franču komponistu meistardarbiem, kuros atspoguļojas simfoniskās mūzikas elegance, izsmalcinātība un melodiskā poēzija.

Gabriela Forē simfoniskā svīta “Peleass un Melizande” vedīs noslēpumainā romantisma ceļojumā, Žaka Ibēra Flautas koncerts ar Egiju Sproģi solistes lomā žilbinās ar savu rotaļīgumu un krāsainību, savukārt Žorža Bizē jaunības aizrautības caurstrāvotā simfonija valdzinās ar savu dzirkstošo vitalitāti.

Gabriela Forē “Peleass un Melizande” sākotnēji komponēta kā mūzika Morisa Māterlinka lugai, vēlāk radot arī koncertversiju – simfonisko svītu četrās daļās.

Forē ļoti bieži atkārtoti izmantoja mūziku, kas rakstīta nepabeigtiem vai pat neveiksmīgiem darbiem. Piemēram, Sicīliešu deja (“Sicilienne”), kas nāca no viņa nepabeigtās 1893. gada partitūras darbam “Pilsonis džentlmenis” (“Le Bourgeois gentilhomme”), bija visnozīmīgākais skaņdarbs, kas tika izmantots “Peleasā un Melizandē”.

Forē “Peleasa un Melizandes” mūziku vēlāk atkārtoti izmantoja dziesmu ciklā “Ievas dziesma” (“La chanson d'Ève”), pielāgojot to Šarla van Lerberga dzejai.

Pēc Forē trīs citi vadošie komponisti pabeidza darbus, kas iedvesmoti no Māterlinka drāmas: Klods Debisī (1902), Arnolds Šēnbergs (1903) un Žans Sibēliuss (1905).

Žaks Ibērs bija ievērojams franču komponists, kurš atstājis bagātīgu muzikālo mantojumu – septiņas operas, piecus baletus, mūziku teātriem un filmām, solo kompozīcijas klavierēm, kora un kamermūziku.

Mūziku viņš sāka mācīties jau bērnībā, turpinot studijas prestižajā Parīzes konservatorijā, kur viņš jau pirmajā mēģinājumā ieguva prestižo Prix de Rome balvu, neskatoties uz to, ka viņa studijas tika pārtrauktas, kad viņš pievienojās Pirmajā pasaules karā.

Kā komponists Ibērs nepieslējās nevienai konkrētai mūzikas virzienu skolai, un tiek raksturots kā eklektisks mākslinieks.

Ibērs ne tikai bija novators mūzikā, bet arī ieņēma nozīmīgu lomu franču mūzikas dzīvē kā Francijas akadēmijas direktors Villa Medici Romā.

Otrā pasaules kara laikā, kad Parīzē atradās pro-nacistu valdība, viņš tika izslēgts no valsts atbalstītajiem amatiem un uz laiku devās trimdā uz Šveici. Tomēr pēc kara viņš atguva savu autoritāti un ievērojamo lomu franču mūzikas dzīvē, vadot Parīzes operu un Opéra-Comique līdz pat savas dzīves beigām.

Žoržs Bizē mūzikas vēsturē iegājis kā viena no spilgtākajām romantisma figūrām. Viens no viņa slavenākajiem darbiem, opera “Karmena”, kļuvusi par vienu no visu laiku iemīļotākajām un visvairāk uzvestajām operām pasaulē.

Bizē piedzimis Parīzē, muzikālā ģimenē, un viņa talants tika atklāts jau agrā bērnībā. Viņš studēja Parīzes konservatorijā, kur ātri parādīja savu izcilību un radošumu, iegūstot vairākas prestižas balvas. Tomēr, neskatoties uz šo agrīno atzinību, Bizē dzīvē bieži piedzīvoja neveiksmes un vilšanās. Viņa darbi sākotnēji bieži tika noraidīti, un tikai pēc viņa nāves popularitāti un publikas atzinību ieguva viens no viņa vislielākajiem sasniegumiem — opera “Karmena”.

Bizē mūzika apvienoja smalku melodismu, emocionālu dziļumu un dramatiskās izteiksmes spēku. Viņš bieži izmantoja spēcīgas un kaislīgas sieviešu lomas, piemēram, operā Karmena. Bizē darbiem raksturīgs dzīvotspējīgs dinamisms un izsmalcināta, reizēm pat traģiska kaislība, kas viņa mūziku padara tik aizraujošu un neaizmirstamu.

Papildus operām Bizē komponēja arī daudzus orķestra darbus, kora mūziku un kamermūziku.

Savas dzīves laikā viņš sarakstīja vienu simfoniju (kā mājasdarbu konservatorijā), bet otru tā arī nepabeidza.

 

Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:

Rundāles pils Baltajā zālē sēdvietas nav numurētas.

Atlaides:
Skolēniem, studentiem, invalīdiem, pensionāriem – 5 eiro
3+ ģimenes kartes īpašniekiem - 5 eiro
Personu ar I vai II grupas invaliditāti pavadonim - 50%

Grupām (10 un vairāk apmeklētājiem) – 20%
Pērkot grupu biļetes internetā, lūdzam rakstīt uz e-pastu sales@lso.lv.

Apmeklējot koncertu, apmeklētājam ir jāuzrāda tiesības uz atlaidi apliecinošs dokuments.

Pirkt biļeti