Piedalās:
Florians PONS (čells)
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents Normunds ŠNĒ
I daļa
Fēlikss MENDELSONS (1809-1847) Uvertīra “Hebridas”
Roberts ŠŪMANIS (1810-1856) Koncerts čellam un orķestrim
I. Ne pārāk ātri
II. Lēni
III. Ļoti dzīvīgi
II daļa
Mikalojs Konstantīns ČURĻONIS (1875-1911) Simfoniska poēma “Mežs”
Francis LISTS (1811-1886) Simfoniska poēma “Prelīdes”
I. Zvaigznes
II. Mīlestība
III. Vētra
IV. Pastorāle
V. Triumfs
Liepājas Simfoniskais orķestris vienā koncertā klausītājiem piedāvās spilgtāko romantisma laikmeta komponistu simfoniskās fantāzijas un poēmas, ko caurvīs dabas ainavu tēlojumi un filozofiskas pārdomas par cilvēka emocionālo pasauli.
Koncerta īpašais viesis būs franču čellists Florians Pons, kurš atskaņos Roberta Šūmaņa Koncertu čellam un orķestrim.
Fēlikss Mendelsons bija viens no izcilākajiem romantisma laikmeta komponistiem, kura mūzika apvieno klasicisma skaidrību ar romantisma emocionalitāti. Apbrīnojami daudzpusīgs mākslinieks – komponists, diriģents, pianists un organizators, kurš ievērojami ietekmēja Eiropas muzikālo vidi 19. gadsimtā.
Mendelsons piedzima turīgā un izglītotā ģimenē Hamburgā, kas viņam nodrošināja izcilu izglītību un plašas iespējas attīstīt savu talantu. Viņa vectēvs bija pazīstams filozofs Mozus Mendelsons, un vecāki viņam sniedza ne tikai muzikālu izglītību, bet arī dziļu izpratni par mākslu un literatūru. Jau agrā jaunībā viņš izrādīja izcilu muzikālo apdāvinātību – komponēja, koncertēja un pārsteidza Eiropas intelektuālo eliti ar savu spēju radīt nevainojamas formas un dzidru harmoniju skaņdarbus.
Viens no Mendelsona nozīmīgākajiem ieguldījumiem bija Johana Sebastiana Baha mūzikas atdzimšana. 1829. gadā, būdams tikai 20 gadus vecs, viņš diriģēja Baha Mateja pasijas atskaņojumu Berlīnē, kas kļuva par atspēriena punktu Baha mūzikas renesansei. Tāpat viņš bija aktīvs arī mūzikas izglītības attīstībā – dibināja Leipcigas konservatoriju, kas joprojām ir viena no Eiropas ievērojamākajām mūzikas augstskolām.
Mendelsona daiļrades spilgtākie darbi ietver uvertīru “Sapnis vasaras naktī”, kas komponēta tikai 17 gadu vecumā, un vēlāk papildināta ar slaveno Kāzu maršu. Viņa Itāļu simfonija un Skotu simfonija ir romantisma laikmeta ceļojumu iespaidu iemiesojums, bet Vijolkoncerts joprojām tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem šī žanra paraugiem.
Lai gan Mendelsons nebija revolucionārs kā Ludvigs van Bēthovens vai Rihards Vāgners, viņa mūzika izstaro gaišumu, melodiskumu un perfektu formas līdzsvaru. Viņš atstāja paliekošu nospiedumu Rietumu mūzikas vēsturē, kļūstot par simbolu romantisma un klasicisma ideālu harmoniskai sintēzei.
Uvertīra “Hebrīdas” (zināma arī kā “Fingala ala”) ir viens no spilgtākajiem simfoniskās programmatiskās mūzikas piemēriem. Komponēta 1830. gadā pēc Mendelsona ceļojuma uz Skotiju, šī uvertīra iemieso turienes dabas varenību un noslēpumaino skaistumu.
Mendelsons iedvesmojās no Hebrīdu salu dramatiskajām ainavām un jo īpaši no iespaidīgās Fingala alas uz Stafas salas. Viņš vēlējās ar mūziku atainot viļņu šalkoņu, klintīs atbalsotās skaņas un savdabīgo, skarbo atmosfēru. Orķestrācija ir meistarīga – no pirmās takts vijoles un čellu plūdums rada okeāna viļņu kustības iespaidu, bet dinamikas kāpumi un kritumi liek klausītājam justies it kā viņš pats atrastos šajā majestātiskajā vietā.
Uvertīra ir brīvi veidota sonātes formā un darbojas kā pašpietiekams simfonisks gleznojums, nevis operas vai citas dramatiskas darba atklājošā daļa. Mendelsona raksturīgais melodiskais vieglums un krāšņā harmonija šeit sasniedz emocionālu kulmināciju, radot mūziku, kas ir gan gleznaina, gan poētiski dziļa.
Hebrīdu salas ir salu arhipelāgs pie Skotijas rietumu krasta, un sastāv no Ārējām un Iekšējām Hebrīdām. Tās pazīstamas ar savu skarbo un gleznaino ainavu – klintis, nebeidzami viļņojošs okeāns un savdabīga, gandrīz mistiska atmosfēra. Šis reģions bijis apdzīvots jau tūkstošiem gadu, un tam ir bagāta kultūras un vēsturiskā nozīme, tostarp gēlu valodas un tradīciju saglabāšana.
Viena no ievērojamākajām vietām Hebrīdās ir Stafas sala, kur atrodas slavenā Fingala ala – dabas brīnums ar bazalta kolonnām, kas veido majestātisku akustiku un iedvesmojušas ne tikai Mendelsonu, bet arī citus māksliniekus un rakstniekus.
Hebrīdu salās ir bagātīga un unikāla ekosistēma. Šeit sastopamas retas augu un dzīvnieku sugas, tostarp jūras ērglis un Atlantijas pūķgalvīte. Salu piekrastes ūdeņos bieži var sastapt roņus, delfīnus un pat vaļus.
Kultūras ziņā Hebrīdu salas ir svarīgs Skotijas mantojuma centrs. Šeit joprojām tiek runāta skotu gēlu valoda, un tradicionālā mūzika un dejas saglabājušas savu nozīmību. Salās notiek dažādi festivāli, kas godā vietējās dziesmas, folkloru un amatniecību.
Vēsturiski Hebrīdu salas ir bijušas gan Skandināvijas, gan Skotijas valdnieku pārvaldībā, un to arhitektūrā un tradīcijās joprojām redzamas vikingu laikmeta ietekmes.
Roberts Šūmanis bija vācu komponists, diriģents un mūzikas kritiķis, viens no izcilākajiem romantisma laikmeta pārstāvjiem. Mūzikas gaitas viņš uzsāka sešu gadu vecumā, apgūstot klavierspēli. Lai gan sākotnēji, pakļaujoties ģimenes spiedienam, studēja tieslietas Leipcigas un Heidelbergas universitātēs, mīlestība pret mūziku guva virsroku, un viņš nolēma kļūt par profesionālu pianistu. Viņa pasniedzējs bija pārliecināts, ka Šūmanis kļūs par vienu no labākajiem pianistiem Eiropā, bet rokas traumas dēļ šis sapnis izjuka.
Personīgajā dzīvē nozīmīga loma bija attiecībām ar pianisti Klāru Vīku. Neskatoties uz Klāras tēva iebildumiem, viņi apprecējās 1840. gadā, un šī savienība iedvesmoja Šūmani radīt daudzus ievērojamus darbus.
Šūmaņa daiļrade aptver plašu žanru spektru, taču īpaši izceļas viņa klaviermūzika un dziesmu cikli. Diemžēl dzīves nogalē Šūmanis cieta no smagām psihiskām problēmām, kas noveda pie viņa nāves 1856. gadā.
Roberta Šūmaņa Koncerts čellam un orķestrim laminorā, op. 129, ir ievērojams romantisma laikmeta skaņdarbs, kas pazīstams ar savu lirisko un emocionālo raksturu, kā arī virtuozu čella partiju. Tas ir viens no pēdējiem darbiem, ko Šūmanis radīja pirms garīgās veselības pasliktināšanās.
Skaņdarbs ietekmējis daudzus citus čella koncertu komponistus, piemēram, Kamilu Sensānsu un Antonīnu Dvoržāku, un kļuvis par vienu no čellistu repertuāra iecienītākajiem skaņdarbiem.
Šūmanis šo koncertu sacerēja 1850. gadā, trīs daļās, kas tiek atskaņotas bez pārtraukuma. Pirmajā daļā dominē liriskas un izteiksmīgas tēmas, kas izceļ čella bagātīgo tembru. Otrajā daļā čells un orķestris veido intīmu dialogu, radot dziļi emocionālu noskaņu. Noslēdzošā daļa ir enerģiska un virtuozitātes pilna, demonstrējot gan solista, gan orķestra tehniskās iespējas.
Šūmaņa Čellkoncertu kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņos Florians Pons – franču čellists no Tulūzas, kam šobrīd tiek paredzēta spoža karjera starptautiskajā klasikās mūzikas arēnā. Jaunā čella spēles zvaigzne ar izcilību ir absolvējis Parīzes konservatoriju, ir daudzu starptautisku konkursu laureāts un vairākus gadus bijis Karalienes Elizabetes kapelas rezidents. Aizvadītajā gadā kopā ar Trio Nebelmeer ieguvis 1. vietu Triestes Starptautiskajā kamermūzikas konkursā.
Mikalojs Konstantīns Čurļonis bija ievērojams lietuviešu gleznotājs, komponists un kultūras darbinieks, kurš atstājis paliekošu ietekmi uz Lietuvas mākslu un kultūru.
Čurļonis bija vecākais bērns deviņu bērnu ģimenē. Jau agrā bērnībā viņš izrādīja izcilas muzikālās dotības, kas noveda pie mācībām kņaza Mihala Oginska mūzikas skolā Pluņģē. Pēc tam viņš turpināja studijas Varšavas konservatorijā, kur apguva kompozīciju un klavierspēli.
Papildus muzikālajai izglītībai Čurļonis pievērsās arī vizuālajai mākslai. Viņš studēja Varšavas Mākslas skolā, kur attīstīja savu unikālo stilu, apvienojot mūzikas un mākslas elementus. Viņa gleznas bieži tika dēvētas par “sonātēm”, un tās izcēlās ar sinestētisku pieeju, apvienojot vizuālo mākslu ar mūziku, lai radītu bagātīgāku un daudzslāņaināku uztveres pieredzi.
Čurļonis bija ārkārtīgi ražīgs mākslinieks, radot vairāk nekā 250 muzikālu kompozīciju un apmēram 300 gleznu.
Viņa darbi aptver dažādus žanrus, tostarp simfoniskās poēmas, klavierdarbus un kora mūziku, savukārt gleznas izceļas ar simbolisma un jūgendstila iezīmēm, radot dziļi personisku un mistisku pasauli.
Diemžēl Čurļoņa dzīve bija īsa; viņš mira 1911. gadā 35 gadu vecumā no pneimonijas, atrodoties psihiatriskajā slimnīcā Pustelņikā, netālu no Varšavas. Iepriekšējā gadā viņš bija piedzīvojis dziļu depresiju, kas noveda pie hospitalizācijas. Neskatoties uz īso mūžu, Čurļonis atstāja ievērojamu mantojumu kā gleznotājs un komponists.
Čurļoņa simfoniskā poēma “Mežs” ir ievērojams darbs, kas atspoguļo komponista spēju radīt dziļi emocionālas un simboliskas muzikālās ainavas. Tā piedāvā klausītājam ieskatu noslēpumainajā un majestātiskajā meža pasaulē, izmantojot bagātīgu orķestra krāsu paleti.
Kompozīcija sākas ar maigiem koka pūšaminstrumentu tembriem un stīgu mistisko viļņošanos, radot noslēpumainu atmosfēru. Turpmāk mūzika pakāpeniski attīstās, sasniedzot intensīvas un dramatiskas kulminācijas, kas simbolizē dabas spēku un meža neizdibināmo varenību. Šī poētiskā un dziļi emocionālā simfoniskā poēma ir arī paraugs Čurļoņa mākslinieciskajai pasaules uztverei, kurā daba, mūzika un vizuālā māksla saplūst vienotā veselumā, atklājot viņa filozofisko skatījumu uz dzīves ciklu un cilvēka lomu tajā.
Lai gan poēma tika pabeigta 1900. gadā, tā pirmatskaņojums notika tikai 1912. gadā, gadu pēc komponista nāves. Čurļonis cerēja, ka šo darbu atskaņos kāds ievērojams orķestris viņa vadībā, taču šī iecere nepiepildījās viņa dzīves laikā. Pēc Pirmā pasaules kara un Lietuvas neatkarības iegūšanas, poēma “Mežs” piedzīvoja atdzimšanu. Mūsdienās tā tiek uzskatīta par vienu no Čurļoņa nozīmīgākajiem darbiem.
Francis Lists bija ungāru izcelsmes komponists, pianists, diriģents, pedagogs un publicists, viens no ievērojamākajiem muzikālā romantisma pārstāvjiem.
Jau agrā bērnībā Lists izrādīja izcilu muzikālo talantu. Viņa pirmais mūzikas skolotājs bija tēvs Ādams Lists, kurš strādāja par grāfa Esterhāzi galma mūziķi. Deviņu gadu vecumā Francis jau uzstājās ar pirmajiem koncertiem, un drīz pēc tam ģimene pārcēlās uz Vīni, kur viņš turpināja mācības pie tādiem ievērojamiem pedagogiem kā Karls Černijs un Antonio Saljēri.
Savas karjeras laikā Lists kļuva pazīstams kā viens no izcilākajiem sava laika pianistiem, apceļojot Eiropu un sniedzot koncertus, kas pulcēja pilnas zāles. Viņš ievērojami paplašināja klavierspēles tehniskās iespējas un izstrādāja jaunu koncertprogrammu formātu, ko dēvēja par “rečitālu”.
Papildus pianista karjerai Lists bija arī ražīgs komponists, radot darbus dažādiem žanriem, tostarp simfoniskās poēmas, klavierdarbus un sakrālo mūziku.
Lista simfoniskā poēma “Prelīdes” (Les Préludes) ir viens no viņa ievērojamākajiem darbiem un tiek uzskatīta par pirmo pilnvērtīgo simfonisko poēmu mūzikas vēsturē.
Poēmas pamatā ir franču dzejnieka Alfonsa de Lamartīna poēmas “Jaunās poētiskās meditācijas” priekšvārds. Darbs izsaka filozofiskas pārdomas par dzīvi, nāvi un mīlestību, attēlojot cilvēka dzīvi kā virkni prelūdiju jeb ievadu dažādiem notikumiem un pieredzēm.
Mūzikas struktūra ir brīva un vienlaidus, bez tradicionālajām daļu robežām. Kompozīcija sākas ar lēnu un noslēpumainu ievadu, kas pakāpeniski attīstās dinamiskākās un dramatiskākās epizodēs, atspoguļojot dažādus emocionālos stāvokļus un dzīves posmus. Galvenā tēma tiek variēta un transformēta visā darbā, radot vienotu un saistošu muzikālo stāstījumu.
“Prelīdes” ir spilgts piemērs Lista novatoriskajai pieejai simfoniskajai mūzikai, kurā viņš apvienoja literāros un filozofiskos motīvus ar muzikālo izteiksmi, radot jaunu žanru – simfonisko poēmu.
Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Liepājas pilsēta.
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:
Atlaides:
Skolēniem, studentiem, invalīdiem, pensionāriem – 3 eiro
3+ ģimenes kartes īpašniekiem - 30%
Skolotājiem, pasniedzējiem un medicīnas darbiniekiem - 20%
Grupām (10 un vairāk apmeklētājiem) – 20%
Pērkot grupu biļetes internetā, lūdzam rakstīt uz e-pastu sales@lso.lv.
Apmeklējot koncertu, apmeklētājam ir jāuzrāda tiesības uz atlaidi apliecinošs dokuments.
