Piedalās:
Guntars Freibergs (sitaminstrumenti)
Liepājas Simfoniskais orķestris
Guntis Kuzma (diriģents)
Pirmā daļa
Frederiks Deliuss (1862–1934) „Gājiens uz paradīzes dārzu”
Andris Dzenītis (1978) Dienvidu koncerts metāla sitaminstrumentiem un orķestrim (pirmatskaņojums)
Otrā daļa
Johanness Brāmss (1833–1897) Pirmā simfonija
Liepājas Simfoniskais orķestris jau daudzus gadus ir uzticīgs latviešu komponistu mūzikas popularizētājs, padarot to par vienu no savām galvenajām mākslinieciskajām prioritātēm.
Sezonas noslēguma koncertā orķestris turpina šo misiju, iepazīstināt publiku ar jauniem, spilgtiem skaņdarbiem, piedāvājot klausītājiem īpašu notikumu – Andra Dzenīša jaundarba “Dienvidu koncerts metāla sitaminstrumentiem un orķestrim” pirmatskaņojumu.
“Dienvidu koncerts” ir latviešu komponista Andra Dzenīša skaņdarbs sitaminstrumentiem un orķestrim, iedvesmots no Bali salas bagātīgajām muzikālajām un rituālajām tradīcijām. Komponists, realizējot savu sen loloto sapni apmeklēt Bali, guva iespēju ielūkoties vietējās kopienās un ceremonijās, kas parasti tūristiem nav pieejamas. Šī pieredze, saskaroties ar gamelāna mūziku, rituālajām dejām un unikālajām kultūras izpausmēm, kļuva par pamatu koncerta tapšanai.
Koncerta solo partija veidota, izmantojot tikai metāla sitaminstrumentus, tādējādi atdarinot gamelānam raksturīgās skaņas ar rietumu instrumentiem. Katrs no četriem koncerta posmiem veltīts kādai nozīmīgai Bali tradīcijai vai artefaktam: “Gangsa” – gamelāna ansambļa vadītāja instruments, “Abuang Peteng” – reliģiska deja, “Ogoh Ogoh” – krāšņās dēmonu statujas un to sadedzināšanas rituāls, kā arī “Kecak” – slavenā “pērtiķu dziesma” jeb uguns deja. Šie tēli un rituāli atklājas nevis kā tieša ilustrācija, bet kā rietumu komponista personisks komentārs un interpretācija par Bali kultūras pasauli.
2024.gada februāri pavadīju Indonēzijā, Bali. Kopš agrīniem pusaudža gadiem, kad manā īpašumā nonāca kompaktdiski ar Bali salas muzikālās drāmas “Kecak“ un ēnu teātri pavadošās Gamelāna mūzikas ierakstiem, tur nokļūt kļuva par manu sapni. Pozitīvu apstākļu sakritība, un šim sapnim bija iespēja kļūt par īstenību, ar ģimeni devāmies tālā ceļā.
Pēdējo gadu desmitu laikā sala ir kļuvusi pārapdzīvota un komercializējusies, to pārveidojuši apskaidrības meklētāji un digitālie nomadi no rietumiem, arī kādreiz ne tik pieejamās kultūras tradīcijas kļuvušas par komercpreci. Tomēr pateicoties jaunām draudzībām, blakus visam acīmredzamajam, kas, neskatoties uz minēto, arī kļuva ļoti iedvesmojošs, man bija iespēja ielūkoties tūristiem tikpat kā nepieejamās komūnās un rituālos – atrasties tuvumā svētam gamelāna komplektam, kuru vālītes aizskar vien reizi gadā, īpašās ceremonijās, vērot jaunavu deju, svinot skaistumu un dieva nolemtas attiecības , piedzīvot “kecak” izrādes, maldoties caur lavas laukiem uzkāpt vulkānā, būt smaržīgajā Bali salas zaļumā.
Bali cilvēki iedvesmo savā laipnībā un sirds siltumā. Atrodoties tur, mani sasniedza ziņa no Guntara Freiberga, ar uzaicinājumu rakstīt koncertu sitaminstrumentiem - zīmīgi, atrodoties sitaminstrumentu karalistē. Tā kā Bali Gamelāna sastāvā esošie instrumenti lielākoties gatavoti no bronzas un metāla, izvēlējos solista partijā izmantot tikai metāla sitaminstrumentus, kas kļuva par izaicinājumu meklējot un atdarinot gamelānam raksturīgās skaņas uz rietumos pieejamiem skaņu rīkiem. No šejienes arī koncerta nosaukums. Bali mūzikas tradīcija virtuozi rīkojas ar diezgan sarežģītām ritma un tempa maiņām, kuru transformācijas ir izjustas ar gluži netveramām maņu antenām. Kad Gamelāna spēlētājam jautāju, kā viņi spēj tik pēkšņi un sinhroni mainīt mūzikas tempu, viņš mana jautājuma būtību nesaprata - fleksiblas laika plūduma pārmaiņas ir viņu sirds diktētas.
Katra no daļām veltīta kādai būtiskai Bali sastaptai tradīcijai vai artefaktam, mēģinot to ne tik daudz ilustrēt, kā komentēt caur manu – rietumu komponista redzes un dzirdes prizmu.
I Gangsa
Krāšņi dekorēts plāksnīšu instruments gamelāna ansamblī, kuru parasti spēlē grupas līderis. Viņš ir gan diriģents gan melodijas, tempa un tā pārmaiņu turētājs. Šo daļu sāku rakstīt kādā vakarā dzirdot ielas tālumā skanošas gamelāna skaņas, kuras galu galā izrādījās mana dzirdes halucinācija. Solista ritma pulss bija mana viltus iztēle, kuru uzreiz devos pierakstīt. Solists uzsāk garu ceļu, aiz sevis aicinot orķestra procesiju.
II Abuang Peteng
Deja “Abuang” ir viena no dejām, kas pavada reliģisku ceremoniju Tenganan Pegringsingan ciemā. Lēnā, harmoniskā, vairākas stundas garā deja simbolizē ziedošanos Dievam caur skaistumu, mīlestību un tā svinēšanu, cerības uz harmoniskām attiecībām nākotnē. Dejā piedalās skaistās drānās ģērbtas dažādu vecumu jaunavas. Deju pavada svētais gamelāns “Selonding”.
III Ogoh Ogoh
“Ogoh Ogoh” – liela izmēra statujas, no koka, papīra, salmiem un citiem viegli uzliesmojušiem materiāliem, kuras biedējoši reālistiski attēlo dažādus dēmonus un negatīvus tēlus, kas apdraud visuma harmoniju. Tā ir būtiska “Nyepi” svinību sastāvdaļa, kas iezīmē jaungada svinības Bali tradīcijās (parasti marta mēnesī). Jaunais gads tiek atzīmēts ar grandiozām, krāšņām “Ogoh Ogoh” parādēm Bali šaurajās ielās. Parādes beigās statujas tiek sadedzinātas, tādējādi simbolizējot sabiedrības attīrīšanos no visa ļaunā jaunam sākumam. Tas simbolizē arī garīgā uzvaru pār materiālo (statuju izgatavošana prasa ilgu laiku, un tām ir izcila mākslinieciekā vērtība). Bali labestība ir tikums, slikta rīcība – dēmonu iemiesošanās.
IV Kecak
Saukta arī par “Pērtiķu dziesmu” vai “Uguns deju” ir viens no populārākajiem Bali kultūras simboliem. Šī vokālā izrāde, stāsta par Dievu cīņu ar dēmoniem, kuras pamatā ir hindu eposs “Ramayana”. Patiesībā šī tradīcija nav nemaz tik sena – 20.gadsmita trīsdesmitajos gados to izveidoja vācu (!) māsklinieks Valters Spīss (Spies) sadarbībā ar Bali dejotāju Vajanu Limbaku. Tomēr tās pamats balstīts tradicionālajā, svētajā Bali dejā
“Sanghayang”, kuras laikā dejotāji nonāk dziļā transa stāvoklī. “Kecak” ir apbrīnas vērts rituāls, kurā vairāki desmiti vai pat simti, aplī izvietojušies vīrieši vienojas prātam neaptverami sinhronā, sarežģītas ritmikas un skaņveides vokalizācijā, kustību polifonijā pavadot dejotājus un stāsta stāstītājus. Solists noslēdz orķestra “kecak” ar virtuozu kadenci, spožu uzliesmojumu pie ekvatora horizonta, aiz kura saule Bali vakarā nozūd īpaši ātri.
Andris Dzenītis
Johannesa Brāmsa Pirmā simfonija ir viens no romantisma laikmeta nozīmīgākajiem simfoniskajiem darbiem, kas tapusi pēc ilgas un rūpīgas komponista pašizaugsmes. Brāmss pie šīs simfonijas strādāja gandrīz divdesmit gadu, jo viņu nomāca Bēthovena mantojuma smagums un vēlme radīt darbu, kas būtu cienīgs turpinājums klasiskajai tradīcijai.
Pirmā simfonija bieži dēvēta par “Bēthovena desmito”, jo tās dramatiskā struktūra, tematiskais vienotums un majestātiskais fināls atgādina Bēthovena devumu, tomēr Brāmss šajā darbā iedzīvinājis arī savu individuālo muzikālo valodu, harmonisko bagātību un emocionālo dziļumu.
Simfonija veidota četros kontrastējošos posmos: dramatiskā un intensīvā pirmā daļa, liriskā otrā daļa ar izteiksmīgām solo epizodēm, vieglā un rotaļīgā trešā daļa, kā arī triumfējošais fināls, kurā dzirdama slavenā tēma, kas atgādina Bēthovena “Oda priekam”. Brāmss šajā simfonijā apvieno klasiskās formas ar romantiskām inovācijām, radot darbu, kas joprojām tiek uzskatīts par vienu no simfoniskās mūzikas virsotnēm.
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:
Atlaides:
Studentiem, invalīdiem, pensionāriem – 3 eiro
Skolēniem – 50%
3+ ģimenes kartes īpašniekiem - 30%
Pavadonis personai ar I/II grupas invaliditāti – 50%
Grupām (10 un vairāk apmeklētājiem) – 20%
Pērkot grupu biļetes internetā, lūdzam rakstīt uz e-pastu sales@lso.lv
Apmeklējot koncertu, apmeklētājam ir jāuzrāda tiesības uz atlaidi apliecinošs dokuments.
Noderīgi:
Koncerts pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, jo tā laikā tiks aktivizēta indukcijas cilpas funkcija. Ņemot vērā cilvēku ar dzirdes traucējumiem izteikto pieredzi, izmēģinot šo sistēmu, vislabākā klausīšanās pieredze iespējama sēdvietās partera centra zonā no 5. līdz 12. rindai – no 6. līdz 28. vietai.
Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Liepājas pilsēta.
