Šī gada vērienīgāko mūsdienu mūzikas notikumā Baltijā – festivālu "Baltijas Mūzikas dienas 2026" ar īpašu, filozofisku un muzikāli piesātinātu programmu "Kairos / Chronos" Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” 10. aprīlī pulksten 19.00 bagātinās arī Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā.
Festivāls “Baltijas Mūzikas dienas”, kas Rīgā un Liepājā norisināsies no 9. – 17. aprīlim, ir centrālais mūsdienu mūzikas notikums Baltijas valstīs, kas rotē starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Šogad Baltijas mūzikas dienas aizsāk ciešu sadarbību ar Ziemeļvalstu mūzikas dienām un Somijas, Zviedrijas, Īslandes, Norvēģijas, Dānijas, Skotijas un Fēru salu komponistu savienībām.
“Baltijas Mūzikas dienas 2026” aicina klausītājus iedziļināties daudzveidīgā laika pieredzē. Moto “Mēs dzīvojam citos laikos” akcentē gan Baltijas valstu atšķirīgo vēsturisko pieredzi, gan dažādās laikmetīgās mūzikas interpretācijas par to, kā tiek uztverts un piedzīvots laiks.
Vienā brīdī viss skrien – ziņas, darbi, termiņi, satiksme, attēli ekrānos. Un tad pēkšņi pienāk mirklis, kad laiks it kā apstājas: skaņā, klusumā, atklāsmē. Senie grieķi šos divus laika veidus sauca par Chronos un Kairos. Koncertprogramma “Kairos / Chronos” dzīvo starp abiem šiem stāvokļiem – laiku, kas mūs nes uz priekšu, un apstādinātu mirkli, kuram Fausts lūdz: “Tu esi tik skaists! Jel kavējies!”
Liepājas Simfoniskais orķestris aicina klausītājus doties ceļojumā starp šiem stāvokļiem – kaut kur pa vidu rītausmas gaismai un transam, fragmentācijai un nepārtrauktai pulsējošai kustībai, iekšējam satricinājumam un ceļu rādošai rīta zvaigznei.
Grieķijā dzīvojošās latvietes Gundegas Šmites mitoloģiskais darbs aizvedīs rītausmas robežstundā, kur laiks vēl tikai sāk elpot un pasaulē ienāk jauna gaisma – par to komponiste ieguvusi Lielo mūzikas balvu. Igauņu komponistes Helēnas Tulves maģiskajā mūzikā par ceļazīmi cauri mainīgai pasaulei kļūs mīlestība – atsaucoties uz Šekspīra 116. sonetu – tā ir kā nemainīgs punkts, pie kura turēties, kad viss apkārt mainās.
Īpašu Kairos mirkli programmā radīs islandiešu komponistes Hilduras Elisas Jonsdotiras darbs, kurā orķestris būs izpildītājs, kas neatskaņo nevienu skaņu – un tieši šī klusēšana pēkšņi mainīs dzirdi, liekot no jauna saklausīt skaņas dabu un visuresību.
Laiks var arī plīst un atkal savīties kopā. Lietuvieša Dominika Digima darbā tas mirgo fragmentos kā apziņas dūmaka, bet Lietuvā dzīvojošā latvieša Mārtiņa Viļuma saksofona koncerts ir īsts enerģijas vilnis – brīžiem mežonīgs, brīžiem hipnotisks, atklājot laika intensitāti.
Šī koncerta centrā būs trīs īpaši notikumi – trīs pasaules pirmatskaņojumi – Jāņa Petraškeviča “Candela”, Ilonas Breģes “Up-Time” un Dominika Digima “Per Sense”. Jaundarbi dzimuši tieši šim laikam un vietai, ļaujot klausītājiem būt lieciniekiem laikmetīgās mūzikas rašanās mirklim. Pirmais stāsta par laternu, kas izgaismo pazemes tumsu, otrajā var dzirdēt daudzu laiku klātesamību vienkopus, tiem nerimstoši traucoties nākotnē, bet trešais ir Kairos paraugstunda.
Kairos / Chronos nav koncerts, kurā laiku mēra minūtēs. Tas ir koncerts, kurā laiku piedzīvo – kā plūsmu, kā uzplaiksnījumu, kā gaismu un ēnu. Un varbūt tieši tā mēs šodien varam nonākt tuvāk tam, ko nozīmē dzīvot citos laikos.
Pirms koncerta, pulksten 18.00, koncertzāles 1. stāvā klausītāji aicināti iepazīt programmas “Kairos / Chronos” idejas autoru radošo ceļu un jaundarbu tapšanas procesu. Pasaules pirmatskaņojumu autori Ilona Breģe un Jānis Petraškevičs atklās to, kā dzimst mūzika šim laikam un šai vietai.
