Orķestris ir spoža dzintara lāse, kas no Liepājas atmirdz pasaulē. / Valsts prezidents Raimonds Vējonis /

Sezonas noslēgumā mūzika, kas skanējusi uz mēness

10.maijā (pulksten 19.00 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) Liepājas Simfoniskais orķestris atzīmēs 138. koncertsezonas noslēgumu, sava galvenā diriģenta Gintara Rinkeviča vadībā atskaņojot vienu no visu laiku spēlētākajiem un iecienītākajiem simfoniskajiem superhitiem – Antonīna Dvoržāka Devīto simfoniju “No Jaunās pasaules”. Programmā arī opermūzika ar Margaritu Vilsoni un Mihailu Čuļpajevu.

„Izcili skaistai ir jābūt mūzikai, ar ko pielikt punktu bagātīgai koncertsezonai. Un tieši tā mēs to darīsim – ar skaistu mūziku un skaistiem solistiem!” saka Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents Gintars Rinkevičs.

Koncerta pirmajā daļā savus klausītājus orķestris iepriecinās ar skaistākajām operu ārijām un duetiem, ko izpildīs ne tikai Latvijā, bet nu jau arī Eiropā atzinību gūstoša dziedātāja (soprāns) – liepājniece Margarita Vilsone (kas šobrīd ir ne vien Latvijas Nacionālās operas, bet arī Nirnbergas valsts Teātra operas studijas soliste) un Latvijas Nacionālās operas solists – tenors Mihails Čuļpajevs. Programmā skanēs fragmenti gan no Volfganga Amadeja Mocarta operām “Figaro kāzas”, “Burvju flauta”, “Dons Žuans” un toskait arī komiskās operas ar itālisko nosaukumu „Così fan tutte”, gan arī tādām slavenām operām un operetēm, kā Gaetāno Doniceti “Mīlas dzēriens”, Džoakīno Rosīni “Vilhelms Tells”, Džuzepes Verdi “Traviata” un Franča Lehāra “Smaidu zeme”, arī Žorža Bizē otrā svīta “Arlēziete” būs neiztrūkstoša sastāvdaļa koncerta krāšņajai opermūzikas daļai.

Antonīna Dvoržāka Devītā simfonija “No Jaunās pasaules”, kas skanēs koncerta otrajā daļā, ir regulārs ciemiņš Liepājas Simfoniskā orķestra repertuārā, līdz ar to gan orķestra mūziķiem, gan tā uzticamajiem klausītājiem tas ir kaut kas labi pazīstams un mīļš. Dižais čehu komponists to radīja laikā, kad dzīvoja Amerikā, kur tika iepazīstināts ar afroamerikāņu spiričueliem. Dvoržākam tā bija vārda tiešā nozīmē – Jauna pasaule. “Lai vai kā ar tobrīd pastāvošajiem rasu nemieriem – Dvoržāka simfonija “No Jaunās pasaules” ir pārpilna afroamerikāņu un indiāņu mūzikas iespaidiem, un, iespējams, tieši tas padarījis šo opusu tik pievilcīgu. Jau simfonijas pirmatskaņojums 1893. gada decembrī Ņujorkas Kārnegi zālē izraisīja vētrainu publikas atzinību,” stāstījis muzikologs Orests Silabriedis.

Runā, ka 1969.gadā Nīls Armstrongs – pirmais cilvēks, kas spēris kāju uz mēness – vēsturiskajā brīdī atskaņojis tieši Dvoržāka simfoniju “No Jaunās pasaules”.

Biļetes uz LSO rīkotajiem koncertiem pieejamas visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.

Jaunumi

Sezonas noslēgumā mūzika, kas skanējusi uz mēness