Orķestris ir spoža dzintara lāse, kas no Liepājas atmirdz pasaulē. / eksprezidents Raimonds Vējonis /

Oktobrī gaidāmi koncerti jaunākajai auditorijai

6.oktobrī plkst.10, 12 un 14 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” un 8.oktobrī plkst.13 un 15 Rundāles pils Baltajā zālē Liepājas Simfoniskais orķestris aicina savus jaunākos klausītājus uz koncertprogrammu “Atklāšanas noslēpumi”.

“Jaunākajā koncertu sērijā dosimies aizraujošā mūzikas un stāstu ceļojumā. Uzzināsim, kā atrod un no jauna atklāj senu un dažkārt pat pavisam aizmirstu mūziku. Pētīsim, kā gadsimtiem ejot mainījusies orķestra, diriģenta un koncertzāles loma. Uzzināsim, kas ir virtuozs un ielūkosimies, kādus vēl līdz galam neapjaustus noslēpumus glabā Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas nošu skapis!” par jauno koncertprogrammu stāsta slavenais latviešu klarnetists Egīls Šēfers, kas jau atkārtoti iejutīsies šo koncertu vadītāja lomā.

Programma sāksies ar Antonio Vivaldi Koncertu fagotam, kur fagota partiju izpildīs Liepājas Simfoniskā orķestra fagotu grupas koncertmeistara vietnieks Edgars Reimanis. “Tāpēc, ka Vivaldi var uzskatīt par tādu kā pirmo roka zvaigzni no baroka laika, jo tā mūzika, ko viņš ir sarakstījis, ir ārkārtīgi aizraujoša un arī šodien vēl aizvien interesanta,” skaidro koncerta stāstnieks Egīls Šēfers. Savā laikā Vivaldi mūzika bija ļoti populāra un pieprasīta. Slavenais skaņradis komponēja Venēcijā Ospedale della Pietà – vietā, kur viņš strādāja un kur dzīvoja un mācījās jaunas bāreņu meitenes. Acīmredzot, kāda no viņām ļoti labi spēlēja fagotu, tāpēc viņš ir sarakstījis nevis vienu vai divus, bet veselus 39 fagota koncertus, kas visi kā viens ir brīnišķīgi un aizraujoši interesanti skaņdarbi. Interesanti ir tas, ka šie koncerti bija aizmirsti daudzus gadus un tikai 50., 60.gados vecajās notis cilvēki atklāja zelta vērtu mūziku. “Tā tiešām ir aizraujoša un tāda roķīga mūzika, nevis roks, bet Baroks,” uzsver Egīls Šēfers.

Jaunajā koncertprogrammā tiks parādīts, kā gadsimtiem cauri mainās ne tikai orķestris, bet arī diriģenta loma tajā. Senās mūzikas pētnieks un entuziasts, diriģents Māris Kupčs orķestri vadīs arī sēžot pie klavesīna taustiņiem.

Runājot par atklājumiem, Egīls Šēfers stāsta: “Nav nemaz jādzenas pēc dažādiem atklājumiem plašajā pasaulē, ka arī tepat Liepājā var atrast zilus brīnumus. Nošu glabātuve Trīsvienības baznīcā ir viens liels dārgums.” Māris Kupčs koncerta laikā padalīsies arī ar stāstiem, kā viņš nonāca Liepājas Trīsvienības baznīcas nošu glabātuvē. No 40.gadiem neaiztikti, zirnekļu tīkliem apauguši ērģelēs ir saglabājušies dažādi vērtīgi nošu pieraksti. Tur ir atrasti īsti dārgumi – tādu komponistu darbi, kas savulaik darbojušies Liepājā, Kurzemes hercogistē. “Protams, lielā mērā tā ir garīgā mūzika, bet arī orķestra mūzika tur ir, un dažu labu fragmentu orķestris arī nospēlēs,” zina stāstīt Egīls Šēfers. Tā būs Kurzemes hercoga kapelmeistara Johana Ādama Hillera uvertīra operai “Medības”.

Ļoti nozīmīgs atklājums ir Prūsijas galma kapelmeistara Kārļa Heinriha Grauna oratorija “Jēzus nāve”, jo tas ir pirmais zināmais profesionālais skaņdarbs, kam ir Stendera tulkojums latviešu valodā, radīts baroka laikmetā – 17.gadsimtā. Tolaik latviski tiešām arī dziedāts Liepājā, Jelgavā un visur Kurzemē. Pēc Māra Kupča rekonstruētajām notīm un partitūras Liepājā tas skanēs pirmo reizi. Tā gan būs tikai virtuozā soprāna ārija “Dziedajt visi Tam paldies” no šīs oratorijas, kur soprāna solo dziedās senās mūzikas izpildītāja Ilze Grēvele.

Koncerta noslēgumā varēs redzēt, kā orķestris un diriģenta loma tajā ir mainījusies 19.gadsimtā – kā orķestris ir audzis, kā ir izmainījies tā skanējums. Auditorijai būs iespēja noklausīties Riharda Vāgnera uvertīru operai “Rienci”, kas būtībā dzimusi, pasaulslavenajam komponistam dzīvojot un darbojoties tieši mūsu zemē. Vāgnera saistība ar Latviju un Rīgu ir visiem zināma.

Biļetes uz Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotajiem koncertiem pieejamas visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.

Jaunumi