Orķestris ir spoža dzintara lāse, kas no Liepājas atmirdz pasaulē. / eksprezidents Raimonds Vējonis /

LSO ar Pinu Napolitano koncertēs Rundālē

11.jūnijā plkst.17 Rundāles pils Baltajā zālē Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā sniegs koncertu kopā ar izcilu itāļu pianisti Pinu Napolitano, atskaņojot Arnolda Šēnberga Klavierkoncertu. 

Jaunā itāļu pianiste Pina Napolitano slavas zenītā nonāca 2012.gadā, kad klajā nāca viņas debijas albums ar visu Arnolda Šēnberga klavierdarbu ieskaņojumiem. Ieraksts izpelnījās izcilas atsauksmes mūzikas kritiķu vidū visā pasaulē. Pina ieguvusi maģistra grādu Peskāras Mūzikas akadēmijā, īpaši specializējoties 20. gadsimta klaviermūzikā. Paralēli Neapoles Universitātē viņa studējusi Eiropas kultūras un valodas, iegūdama doktora grādu.

Panākumus pianiste guvusi, atskaņojot arī Franča Lista, Morisa Ravela un Bēlas Bartoka mūziku, taču viņas nesenākā aizraušanās ir Jaunā Vīnes skola un ekspresionisti; šo mūziku pianiste dēvē par ārkārtīgi emocionālu un nianšu nokrāsām bagātu. Publiku sajūsmina ne tikai Pinas Napolitano skaidri artikulētais, elegantais tonis, bet arī virtuozitāte un neierastā spēja koncertu programmas atskaņot no galvas. To viņa dara nevis, lai atstātu iespaidu uz publiku, bet lai panāktu īpašu koncentrēšanos, kuras varā rezultātā nonāk arī publika. Pianiste koncertējusi Lielbritānijā, Šveicē, Krievijā, kā arī sniegusi meistarklases daudzviet Eiropā un Krievijā. Pina Napolitano ir Peskāras Albana Berga Mūzikas akadēmijas mācībspēks.

Kopā ar itāļu pianisti Liepājas Simfoniskais orķestris jūnija mēnesī kncertzālē „Lielais dzintars” strādā pie ierakstiem, lai vēl šogad amerikāņu kompānijas ODRADEK RECORDS paspārnē klajā laistu albumu ar ievērojamo 20.gs.komponistu – Arnolda Šēnberga, Bēlas Bartoka un Ernsta Kršeneka mūziku.

Koncertā Rundāles pilī tiks atskaņots aptuveni 25 minūtes ilgstošais austriešu komponista Arnolda Šēnberga (viņš – ne vien 20.gs. viens no ietekmīgākajiem komponistiem, bet arī atzīts gleznotājs) Klavierkoncerts, kas sarakstīts 1942.gadā. Šis ir viens no komponista vēlīnajiem darbiem, kas komponēts Amerikā, kur viņš savas ebreju izcelsmes dēļ bija spiests pārcelties uz dzīvi. Darba manuskriptā pirms katras koncerta daļas ir piezīmes, kas norāda uz autobiogrāfisku saikni starp darbu un tā autoru, un vispār bēgļiem kopumā – „Dzīve bija tik viegla”, „Pēkšņi izcēlās naids”, „Tika radīta nāves situācija” un „Bet dzīve turpinās”, katra no tām sasaucās ar attiecīgu muzikālo izteiksmi. Šēnbergs šīs piezīmes publicētajā gala versijā gan nolēma neiekļaut.

Klausītājiem būs iespēja baudīt arī vienu no populārākajiem un biežāk atskaņotajiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem pasaulē – pēc II pasaules kara bieži par uzvaras simfoniju dēvēto Ludviga van Bēthovena Piekto simfoniju, kas pirmo reizi atskaņota 1808.gadā Vīnē. Kā par simfonijas ievadmotīvu teicis pats Bēthovens: “Tā liktenis klauvē pie durvīm!” Kāda leģenda vēsta, ka Bēthovens šo motīvu ir radījis pēc dzeltenās stērstes dziesmas, kad dzirdējis to dziedam, pastaigājoties parkā. Simfonijā ir atspoguļota cīņa starp cilvēku un likteni.

Bēthovens to rakstījis aptuvenis četrus gadus, paralēli strādājot pie citiem, tai skaitā arī lielformāta darbiem. Tobrīd pasaulē norisinājās Napaleona kari, Bēthovenam bijis pāri 30, viņa personīgo dzīvi ļoti ietekmēja arvien pieaugošais kurlums. Pirmatskaņojumu Piektā simfonija piedzīvoja reizē ar Sesto simfoniju un vēl citiem Bēthovena darbiem vairāk kā četru stundu ilgā koncertā, kuru diriģējis pats komponists. Publika jau bija pagurusi no ilgā koncerta, bet vēl pēdējā skaņdarbā pēc kāda mūziķa nokļūdīšanās Bēthovens pat apstādinājis mūziku un atsācis skaņdarbu no gala. Atsauksmes no kritiķiem saņemtas ļoti maz, orķestris neesot spēlējis labi, jo pirms koncerta bijis tikai viens mēģinājums.

Biļetes uz koncertu pieejamas visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv. Vairāk informācijas par koncertiem Rundālē www.koncertirundale.lv

Jaunumi