Orķestris ir spoža dzintara lāse, kas no Liepājas atmirdz pasaulē. / Valsts prezidents Raimonds Vējonis /

Šnē, Glāsa Čellkoncerts un Sibēliusa Piektā

21. aprīlī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” Gunas Šnē, Normunda Šnē un Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) interpretācijā izskanēs Glāsa Čellkoncerts, programmā arī Sibēliusa Piektā simfonija un Jāņa Ivanova Sinfonietta stīgu orķestrim.


Koncertā pie LSO diriģenta pults stāsies Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē. Viņš absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas obojas spēles klasi un diriģēšanas meistarklasi. Mācījies pie Viļņa Pelnēna, Heinca Holigera, Tamāras Fidleres, Jurija Simonova, Jormas Panulas, Imanta Rešņa. No 2007.gada māca obojas spēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kopš vidusskolas gadiem - solists un kameransambļu dalībnieks. Spēlējis oboju un ģitāru, kā arī bijis skaņu režisors progresīvā roka grupās Salve, Sīpoli, Pērkons un Marana, arī ir dažādu žanru CD ierakstu producents.
Glāsa Pirmajā Čellkoncertā solo spēlēs "Sinfonietta Rīga" čellu grupas koncertmeistare Guna Šnē. Viņa mācījusies čella spēli Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Hansa Eislera Berlīnes Mūzikas augstskolā. Berlīnē studējusi arī kamermūziku, nominēta Latvijas Lielajai mūzikas balvai 2010 un 2016 par izcilu darbu ansamblī – kopš dibināšanas 2011. gadā viņa ir viena no trio "Art-i-Shock" dalībniecēm. Pagājušā gadā tika izdots trio debijas disks, kas ieguva “Zelta mikrofona 2018” balvu nominācijā “Labākais akadēmiskās mūzikas albums”.
Amerikāņu komponists Filips Glāss pērn nosvinēja 80. dzimšanas dienu, pats gan iebilst pret apzīmējumu "minimālists", skaidrojot, ka viņa mūzikai raksturīgas "atkārtotas struktūras". Ražīgais komponists strādājis dažādos žanros, sadarbojies ar daudziem māksliniekiem, to skaitā ar Alenu Ginsbergu, Robertu Vilsonu, Ravi Šankaru, Lindu Ronstadu un Deividu Boviju. Iespējams, matemātikas studijas jaunībā vēlāk atstāja iespaidu uz viņa radītās mūzikas oriģinālajām konstrukcijām.
Soms Žans Sibēliuss savu Piekto simfoniju Mibemolmažorā sarakstīja 1915.gadā, iezīmējot novatoriskus stila un izteiksmes meklējumus. Komponists savu darbu vairākkārt pārstrādāja, un mūsdienās tiek izpildīta trīsdaļīgā versija, kura pirmatskaņota 1919.gadā.
Biļetes uz LSO koncertiem pieejamas visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.

Jaunumi