Orķestris ir spoža dzintara lāse, kas no Liepājas atmirdz pasaulē. / Valsts prezidents Raimonds Vējonis /

Vineta Sareika un visvaldzinošākais vācu vijolkoncerts

Romantisma aizgrābtība un jauneklīgs tvēriens vācu romantisma mūzikā. Vācieša Fēliksa Mendelszona muzikālais ceļojums pa Apvienoto Karalisti un vijoļmūzikas zelta repertuāra paraugs – Makša Bruha vijolkoncerts izcilās vijolnieces Vinetas Sareikas, diriģenta Luca Kēlera un Liepājas Simfoniskā orķestra izpildījumā. Šādu muzikālo piedzīvojumu Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars” varēs baudīt 12. maijā pulksten 19:00.

Vēsturnieki Maksi Bruhu dēvē par “minora meistaru’’, bet klausītājus viņa mūzika uzrunā ar bagāto iztēli, skaisto vienkāršību un plašo emociju buķeti, kas piestāv romantisma strāvojumam. Tieši tāds arī ir Bruha Pirmais vijolkoncerts, rakstīts 19. gadsimta slavenajam vijoļvirtuozam Jozefam Joahimam, kurš Bruha opusam veltījis šādus vārdus: “Tas ir vācu visbagātīgākais un visvaldzinošākais vijolkoncerts’’.

Uz Antonio Stradivari 1683. gadā darinātās vijoles šo brīnišķīgo vijolkoncertu koncertzālē „Lielais dzintars” varēs baudīt izcilās latviešu mūziķes – Vinetas Sareikas interpretācijā. Artemis Quartet pirmā vijole ir viena no Latvijas klasiskās mūzikas aprites spožākajiem lepnumiem. Pēc mācībām Jūrmalā un studijām Parīzē un Briselē Vineta kļuva par Beļģijas karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa 2009 laureāti, un ar šiem panākumiem vienā no pasaules grūtākajiem konkursiem tā pa īstam sākās Vinetas starptautiskā karjera.

Vijolnieces skatuves gaitas vairākus gadus izpaudās, uzstājoties solo ar lieliskiem orķestriem un diriģentiem, spēlējot kamermūziku un pildot pirmās vijoles pienākumus simfoniskajos orķestros. 2011. gadā Vineta Sareika kļuva par Flandrijas Karaliskā filharmoniskā orķestra galveno koncertmeistari. Vairākus gadus spēlēja pašas līdzradītajā kameransamblī Trio Dali, kas guva panākumus konkursos un ko aizgūtnēm slavēja kritiķi. 2012. gadā Vinetai nāca piedāvājums spēlēt pirmo vijoli vienā no pasaules spožākajiem stīgu kvartetiem, un mūziķes dzīvē sākās jauns posms, muzicējot visaugstākās līgas ansamblī – Artemis Quartet.

Koncerta programmas otrs stūrakmens ir Fēlikss Mendelszons, kurš 1829. gadā pirmo reizi devās uz Apvienoto Karalisti. Redzētais uz 20 gadus jauno komponistu atstāja lielu iespaidu – tā rezultātā tapa spožā koncertuvertīra “Hebridu salas’’ un teiksmainā “Skotu simfonija’’. Skotijas rietumu daļā atrodas Hebridu salu arhipelāgs ar pārdabiski mežonīgu un skaistu jūras ainavu. Mendelszons savai māsai pēc tam rakstīja: “Lai Tev būtu nojausma, cik neparasti mani ietekmēja Hebridu salas, nosūtu Tev šo partitūru, ko es tur sadzirdēju.’’ Skotu leģendas un teiksmainās ainavas Mendelszons atbalsojis arī Trešajā simfonijā, romantisma meistardarbā, ko komponists pabeidza vairāk nekā 13 gadus pēc sava episkā ceļojuma uz Apvienoto Karalisti.

Liepājas Simfoniskais orķestris šo vācu romantisma programmu atskaņos vācu diriģenta Luca Kēlera vadībā. Ievērojamais diriģēšanas profesors (Berlīnes Mākslu universitātes mācībspēks jau kopš 1999. gada) vairāk kā 25 gadus bijis Eiropas Savienības Jauniešu simfoniskā orķestra direktors, Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas galvenais viesdiriģents un goda biedrs, Karaliskās Skotijas Mūzikas un teātra akadēmijas Glāzgovā goda diriģents, Minhenes starptautiskā mūzikas konkursa valdes priekšsēdētājs, Vācijas Mūzikas padomes goda loceklis un Hannoveres Mūzikas un teātra universitātes profesors. Kēlers mūzikas pasaulē pazīstams arī kā izcils fagotists, kurš veicis daudzus ierakstus un pasniedzis meistarklases visā pasaulē. Kā diriģents Lucs Kēlers ir sadarbojies ar ļoti daudziem Vācijas orķestriem, diriģējis daudzos nozīmīgos festivālos. Bijis viesdiriģents ASV, Itālijā, Šveicē, Francijā, Skandināvijā, Holandē, Polijā, Lielbritānijā, bijušajā Dienvidslāvijā, Spānijā, Jaunzēlandē, Meksikā, daudzviet Āzijā un, protams, Vācijas muzikālās dzīves centros.

Biļetes uz LSO koncertiem pieejamas visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.

Koncertu atbalsta Latvijas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvenergo.

Jaunumi