Orķestris ir spoža dzintara lāse, kas no Liepājas atmirdz pasaulē. / Valsts prezidents Raimonds Vējonis /

Te es stāvu un citādi nevaru. Reformācijai 500.

Jau šodien, 29. septembrī, pl. 19.00 koncertzālē “Lielais dzintars” koncerts “Te es stāvu un citādi nevaru. Reformācijai 500.”, kurā piedalīsies Liepājas Simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, solisti – Gunta Gelgote (soprāns) un Jānis Kurševs (tenors), diriģents – Māris Sirmais.

"Šajā programmā mēs piedāvājam ne tikai skatu uz vēsturisko, bet arī skatījumu rītdienā. Jo tā, pēc manām domām, ir reformācijas būtība, jo reformē to, kas jau lēnām grūst. Tāpēc mums ir divi pirmatskaņojumi un divi lieli monolīti darbi," saka diriģents Māris Sirmais.
"Programmas un komponistu izvēle nav nejaušība. Gotfrīda Augusta Homiliusa “Preise, Jerusalem, den Herrn” ir vienīgā šī evaņģēliskā komponista kantāte, kas paredzēta reformācijas dievkalpojumam, tā ir tieši veltīta reformācijas būtībai. Interesants fakts, ka šai kantātei ir tikai četri rokraksti, kas glabājas Berlīnē, Burgštatē, Liepājā un Vašingtonā.
Fēliksa Mendelszona - Bartoldi kantāte “98.psalms, op.91” ir pieskaitāma kompozīcijām, ko tikai ar grūtībām var attiecināt uz kādu noteiktu žanru – tā apvieno gan simfonijas, gan kora kantātes kompozīcijas iezīmes. Tai ir ļoti izteikts luteriskais teksts un būtība par slavinājumu.
Komponistu izvēle ir būtiska. Rihards Zaļupe nāk no kristīgas ģimenes, viņa vecāki joprojām aktīvi darbojas Talsu Evaņģēliskās baznīcas korī. Tas man ļoti saslēdzās kopā - pats kā kurzemnieks un pats kā luterānis. Manuprāt, ļoti skaisti, ka koncerts notiek Liepājā, un ir pieaicināts Liepājas komponists Andris Kontauts. Andris ir viens no tiem Liepājas autoriem, kas labāk par jebkuru citu zina “kora drēbi”,” saka diriģents Māris Sirmais.

Šo latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumus arī dzirdēsim. Pirmais ir komponista, PIKC “Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas” skolotāja un diriģenta Andra Kontauta jaundarbs “Solus Christus”, kas radīts īpaši Reformācijas 500 gadu jubilejai. Skaņdarbā mijas liturģijas un Svēto Rakstu teksti latīņu un latviešu valodā, izmantotas arī luterāņu dzejnieces Māras Zviedres dzejoļa «Kristus asinis» rindas.

Otrs - komponista, sitaminstrumentālista, pasniedzēja un producenta Riharda Zaļupes jaundarbs “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”.
“Tā ir bijusi liela uzticēšanās man, un es par to esmu ļoti pateicīgs. Man ļoti patīk rakstīt šāda veida mūziku, jo, kad pats sāku to darīt, sāku tieši ar reliģisku darbu. Šis darbs būs cita lappusīte manā daiļradē, neko tādu līdz šim vēl neesmu radījis. Tas man ir liels notikums. Fantastiska lieta - šādā milzīgā notikumā parādīt savas pasaules izjūtas,” saka komponists Rihards Zaļupe.
“Skaņdarbs ir gandrīz kā Lutera dzīves hronoloģija - ir pāris spēcīgi aspekti, ko gribēju no savas perspektīvas ielikt mūzikā, kas simbolizē darbību, ko viņš aizsāka pirms 500 gadiem. Skaņdarbs ir ar spēcīgu dramaturģiju, tas ir trīs daļās, lai gan starp daļām nav pauzes,” par skaņdarbu saka komponists. “Pirmajā daļā es mēģināju mūzikā ietvert to sajūtu, kas valdīja tajā laikā – mēra pārņemtajā Eiropā. Iedomājieties to laiku - cilvēki mirst un baznīca praktiski pārdod par naudu biļetītes uz Paradīzi. Jūs aizejat uz baznīcu, samaksājiet naudiņu un jums iedod tādu kā skaistu diplomu, kurā latīņu valodā rakstīti svētie raksti, un ka jūs tiksiet uzņemts debesīs. Kurš laukos zināja latīņu valodu?
Otrajā daļā ir 95 tēzes, kuras Luters esot uzrakstījis vienā naktī. Viņš bija cilvēks, kurš pats bija visam tam gājis cauri - studējis reliģiju un Bībeli un izdomājis sacelties pret Vatikānu. Mūsdienās tas būtu kā vienkāršam politiķim sacelties pret Putinu un Trampu vienlaicīgi. Baznīca bija viena no spēcīgākajām varām pasaulē. To visu studējot, pētot un noskatoties divas BBC filmas par Luteru, man tas viss likās ļoti iespaidīgi un iedvesmojoši - kā viens cilvēks spēj ko tādu izdarīt.
Trešā daļa it tāda kā postlūdija, mazliet kā kara gājiens, jo vairāku desmitu gadu laikā tas viss nostabilizējās, sāka veidoties luterāņu baznīcas. Luters nevarēja iedomāties, ka tas, ko viņš aizsāka, ierezonēs tik ļoti, ka pēc šīs viņa kustības sākies ļoti dramatiski notikumi visā Eiropā.”

Tenors Jānis Kurševs nāk no Jelgavas puses. Absolvējis Jelgavas mūzikas koledžu, kur uzsācis vokālās nodarbības pie Vilmāra Vasuļa un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmiju, kur studējis vokālo mākslu pie profesora K. Zariņa un profesores A. Garančas. Studējis reliģiju zinātnes - Laterāna Pontifikālās universitātes filiālē Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūtā (RARZI). Šobrīd dzied - Scola Cantorum Riga, Ars Antiqua Riga un vīru ansamblī Logoss.

Soprāns Gunta Gelgote ir Latvijas Nacionālās operas un Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātra, kā arī Viļņas Pilsētas operas viessoliste. Augusi Cēsu pusē. Studējusi Rīgā, Beļģijas pilsētā Lēvenē un Viļņā. Vairākkārt sadarbojusies ar orķestri Sinfonietta Rīga, Lietuvas kamerorķestri, Viļņas pilsētas simfonisko orķestri, Šlēsvigas - Hollšteinas festivāla orķestri un citiem, nereti piedalījusies mūsdienu mūzikas atskaņojumos. 2009.gadā saņēmusi Lielo Mūzikas balvu kategorijā Gada debija.

Koncertu organizē Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri.

Atbalsta Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde "Kultūras pārvalde", Latvijas Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Biļetes uz LSO koncertiem pieejamas visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.

Jaunumi

Te es stāvu un citādi nevaru. Reformācijai 500.