Orķestris ir spoža dzintara lāse, kas no Liepājas atmirdz pasaulē. / Valsts prezidents Raimonds Vējonis /

Liepājas skaņas Rundāles pilī ar K. Ādamsonu un Ē. Kiršfeldu

3. jūnijā pl. 17:00 Rundāles pils Baltajā zālē koncertcikla “Liepājas skaņas Rundāles pilī” ietvaros notiks koncerts “Mocarts. Bokerīni. Prokofjevs.”. Tajā piedalīsies Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO), pie diriģenta pults Kaspars Ādamsons, koncerta solists Ēriks Kiršfelds (čells).

“Koncerta programma veidota, ņemot vērā Rundāles pils Baltās zāles akustiku un atmosfēru, kā arī pētot pils vēsturi. 18. gadsimta otrā puse Rundāles pilij ir nozīmīgs laiks, proti, tika nojaukta vecā un celta jaunā pils, kā arī iekopti dārzi ap to. Šajā laikā mūziku rada un ar to klausītājus apbur Ridolfo Luidži Bokerīni un Volfgangs Amadejs Mocarts,” koncerta programmas izvēli skaidro diriģents K. Ādamsons. “Koncertā izvēlēts atskaņot R. L. Bokerīni, kas bijis viens no spilgtākajiem sava laika čella spēles meistariem, radīto Solmažora čella koncertu, ko viņš komponējis 1770. gadā, kad, cita starpā, Rundāles pilī tika veikti pēdējie būvdarbi, Baltajā zālē ieliekot spoguļus.”

Šoreiz pie čella Ēriks Kiršfelds, kurš ir Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, “Spīķeru stīgu kvarteta” dalībnieks, pasniedzējs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) un Jūrmalas Mūzikas vidusskolā. Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kameransambļos. Bijis ilggadējs Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Dzidras Račevskas un JVLMA pie profesoriem Māra Villeruša un Eleonoras Testeļecas. Zināšanas papildinājis Sibeliusa akadēmijā Helsinkos pie profesora Arto Norasa, kā arī absolvējis Bāzeles Mūzikas akadēmiju pie profesora Ivana Monigeti. Par izcilu darbu ansamblī 2009. gadā ieguvis Lielo Mūzikas balvu.

“Programmā izvēlēti divi attiecīgā laikmeta dižgara V. A. Mocarta skaņdarbi - Trīsdesmit piektā simfonija Remažorā, kas zināma arī kā “Hafnera simfonija” un Serenāde Solmažorā jeb “Mazā nakts mūzika”. Koncerta noslēgumā tiks atskaņota Sergeja Prokofjeva Pirmā simfonija Remažorā. Jozefa Haidna un V. A. Mocarta daiļrades ietekmē tapis šis neoklasicisma stila paraugs, kuru autors dēvējis par “klasisko simfoniju”,” par programmu turpina stāstīt K. Ādamsons.

“Ar Liepājas Simfonisko orķestri man bijušas vairākkārtējas un muzikāli daudzveidīgas satikšanās, kuras atmiņās palikušas kā kopīgi veidoti un neaizmirstami muzikāli ceļojumi. Ēriks Kiršfelds ir spilgts čella meistars, kurš pārliecinoši spēj atklāt savu talantu gan kā solists, gan kamermūziķis, gan orķestra mākslinieks,” par gaidāmo sadarbību saka diriģents.

Kaspars Ādamsons absolvējis JVLMA, iegūstot maģistra grādu kora diriģēšanā, papildinājis zināšanas pie senās mūzikas speciālista prof. Ērika van Nevela Lēvenas Mūzikas augstskolā Beļģijā. 2011. gadā absolvējis Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmiju, iegūstot maģistra grādu orķestra diriģēšanā, savukārt 2012. gadā beidzis studijas Karaliskajā Stokholmas Mūzikas koledžā, papildinot orķestra diriģēšanas prasmes pie prof. Daniela Hārdinga. No 2014. gada K. Ādamsons vada Rīgas mūzikas skolu apvienoto simfonisko orķestri, kā arī pilda Latvijas Nacionālās Operas un Baleta (LNOB) kora kormeistara pienākumus, darbojies arī kā galvenā diriģenta asistents LNOB iestudējumos "Rienci. Triumfs un sakāve", "Trīs tikšanās" un "Manona Lesko", kā arī diriģējis operu "Putnu opera" un "Iemūrētie" iestudējumus.
K. Ādamsons vairākkārt sadarbojies ar dažādiem orķestriem gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. K. Ādamsons 2015. gadā nominēts Lielajai Mūzikas balvai 2014 - kategorijā "Gada jaunais mākslinieks" un saņēmis publikas simpātijas balvu.

Biļetes uz LSO koncertiem pieejamas visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv, kā arī stundu pirms kocerta norises vietā.

Koncertu atbalsta Latvijas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvenergo.

Jaunumi