Orķestris ir spoža dzintara lāse, kas no Liepājas atmirdz pasaulē. / Valsts prezidents Raimonds Vējonis /

LSO koncertēs ar Aurēliju Šimkus

Koncertcikla „Liepājas skaņas Rundāles pilī” ietvaros 20.februārī plkst.18:00 Rundāles pils baltajā zālē Liepājas Simfoniskais orķestris un pianiste Aurēlija Šimkus diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā atskaņos koncertprogrammu „Aurēlija Šimkus un Vīnes klasika”.

Koncertā ievadā skanēs Antonio Saljēri uvertīra operai „Hubilajs, tatāru lielhans”, kas savu pirmatskaņojumu komponista dzīves laikā nesagaidīja. Pirmo reizi tā tika atskaņota tikai 1998.gadā Vācijā. Operas spraigā un nebēdnīgā uvertīra šodien ir kļuvusi par patstāvīgu opusu simfoniskās mūzikas koncertos.

Kopā ar jauno un talantīgo pianisti Aurēliju Šimkus, kurai Vācijas ierakstu kompānijas ARS Produktion paspārnē klajā nākuši nu jau divi kritiķu ļoti augsti vērtēti soloalbumi, un šogad ir plānots arī pirmais ieraksts ar orķestri, Liepājas Simfoniskais orķestris atskaņos Volfganga Amadeja Mocarta Koncertu klavierēm un orķestrim Lamažorā. Pats komponists savulaik vēstulē tēvam šo Lamažora koncertu nr.12 līdz ar vienlaicīgi rakstītajiem koncertiem nr.11 un 13 ir raksturojis kā „veiksmīgu vidusceļu starp vienkāršu un sarežģītu mūziku. Tie ir patiesi izcili un priecē ausis.”

„Vīnes klasiķu –Mocarta un Saljēri leģenda ir aktuāla arī krietni pēc abu skaņražu nāves. Klausītājiem būs iespēja iepazīt abu laikabiedru personības, gan jāpiebilst, atšķirīgos un nevienlīdzīgos žanros,” stāsta Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Atvars Lakstīgala, „Saljēri komponēto uvertīru pirms vairākiem gadiem dzirdēju Berlnē. Mākslinieciskās kvalitātes Saljēri mūzikā ir lieliskas, pat izcilas, un ja kāds, man nezinot autoru, šo mūziku uzdotu par Mocarta rakstītu, es savā naivumā noticētu.”

Koncertprogrammas noslēgumā klausītāji varēs baudīt Ludviga van Bēthovena Otro simfoniju, kas tapusi komponista jaunības un radošo ideju plaukumā, bet tajā pašā laikā arī dziļi traģiskā brīdī, Bēthovenam apjaušot pirmās kurluma pazīmes. Simfoniju caurstrāvo asprātīgs humors un dzīvīgums, ko lielākoties rada dažādi pārsteidzoši dinamiski, melodiski un harmoniski efekti. Iespējams, personīgā traģēdija Bēthovenu rosinājusi spēku smelt tieši radošajā – pozitīvajā, komiskajā. Simfonijas otrā daļa ar vienu no izteiksmīgākajiem solo, kas komponēti klarnetei, drīzāk tuvinās sirsnīgai dziesmai.

„Bēthovena mūzika ir dzīva, trausla, smieklu un groteskas piepildīta, reizēm nopietna, tad elektriski uzbudināta. Arī Otrā simfonija nav izņēmums. Tā būs īsta mīlas drāma ar kaisli un ugunīgi dzirksteļojošu temperamentu,” raksturo Atvars Lakstīgala.

18.februārī plkst.19:00 šī koncertprogramma skanēs arī Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā (koncertu organizē Dzintaru koncertzāle)

Jaunumi