Orķestris ir spoža dzintara lāse, kas no Liepājas atmirdz pasaulē. / Valsts prezidents Raimonds Vējonis /

Kalniņš, Lācis un Čaikovskis Lielajā Dzintarā

2.aprīlī plkst.19 Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars” Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā atskaņos Imanta Kalniņa, Kārļa Lāča un Pētera Čaikovska mūziku. Koncertā piedalīsies arī solisti – obojists Pēteris Endzelis un flautists Miks Vilsons.

Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Imanta Kalniņa 2001.gadā radīto, Rabindranata Tagores dzejas iedvesmoto Sestās simfonijas III daļu „Balle pilī”. Simfoniju komponists veltījis savai sievai Agrai.

Pirmajā daļā būs iespējams dzirdēt arī Kārļa Lāča 10.Liepājas koncertu flautai, obojai un orķestrim „42.195”. Pirmatskaņojumu tas piedzīvoja 2014.gada 30. augustā, kad ar koncertu Liepājas brīvdabas estrādē „Pūt, vējiņi!” tika svinēti koncertzāles „Lielais dzintars” spāru svētki. Arī šoreiz Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā to atskaņos kopā ar obojistu Pēteri Endzeli un flautistu Miku Vilsonu.

„Kā zināms, 42.195 kilometri ir oficiālais maratona garums. Tas ir skrējiena attālums, kas prasa mērķtiecību, spēku, sacensības garu un lielu pacietību. Skrienot cilvēks ik uz soļa piedzīvo tā saucamo lidojuma fāzi, kad abas kājas ir atrautas no zemes. Lidojums ir arī visbiežāk minētais sajūtu raksturojums pēc garo distanču mērošanas, to pielīdzina ļoti spēcīgai prieka un laimes emociju izpausmei,” skaidro darba autors – komponists Kārlis Lācis.

Obojas solo atskaņotājs Pēteris Endzelis atzīst: „Lai atskaņotu šo skaņdarbu solistam jābūt labā fiziskā formā, gluži kā gatavojoties garam skrējienam.Tā kā komponints šo dubultkoncertu ir rakstījis par sportisku tēmu – maratonu, arī starp flautu un oboju notiek nepārtraukta sacensība visa skaņdarba laikā, piedzīvojot visdažādākās sajūtu fāzes cīnoties ar  42km garo distanci.”

Pēc skaņdarba pirmatskaņojuma muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa „Latvijas Avīzē” rakstīja: „Jaundarbu raksturo autoram jau diezgan tipiska stila eklektika, kinematogrāfisms, teātra mūzikai piemītoša tēlainība un epizožu virknējumi. “42.195″ ir gandrīz mūzika cilpā (music in the loop) jeb skaņdarbs kā perpetuum mobile principa realizācija. Tas iesviež klausītājus skrējiena izjūtu gammā un procesā, kam pamatā ir dažādu epizožu maiņa, atkārtojumi, vizualizējamas ainiņas un emocijas, saglabājoties dzinēja pulsam. Koncerta būtība ir sacensību gars, ko iemieso gan flautas un obojas paralēlkustība, gan pretrunas. Vien skaņdarba otrajā pusē man acis pieķērās arī paša autora performancei – skrējiena kontrapunktam, ko Kārlis Lācis veica sporta apģērbā uz skrejceliņa trenažiera, piešķirot darba uzvedumam teatrāli paspilgtinošu niansi, kas izrādījās trāpīga un būtiska.”

Koncerta otrajā daļā klausītāji varēs baudīt skaisto Pētera Čaikovska Ceturto simfoniju, ko komponists radījis laikā starp 1877. un 1878.gadu. Viduseiropā to nereti dēvē par liktenīgo, jeb liktens simfoniju („Fatum”, „Fate”). Tas ir pirmais psiholoģiskās drāmas paraugs krievu simfoniskās mūzikas vēsturē. Pēteris Čaikovskis to savulaik veltījis mecenātei Nadježdai fon Mekai, kas viņam sniegusi ne vien finansiālu, bet arī neatsveramu morālu atbalstu. Čaikovskis par Ceturto simfoniju viņai bija rakstījis sekojoši: „Varbūt kļūdos, taču man liekas, ka šī simfonija ir izcils darbs, labākais no visa, ko esmu radījis.”

Biļetes uz koncertu pieejamas „Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

N.B. Šis koncerts notiek sākotnēji paredzētā koncerta „Liepājas koncerti un simtgades simfonija” vietā. Iepriekš iegādātās biļetes var nodot „Biļešu paradīzes” kasēs, saņemot atpakaļ naudu, bet biļetes ir derīgas arī uz šo koncertu.

Jaunumi